nosmaidīt
nosmaidīt -u, -i, -a, pag. -īju; intrans.
1.Īsu brīdi smaidīt un pārstāt smaidīt.
PiemēriViņa aizturēja smieklu un tikai spēcīgi nosmaidīja.
- Viņa aizturēja smieklu un tikai spēcīgi nosmaidīja.
- «Ko tu nu vairs vari darīt, kādos vilkos esi ievesta, tā jākauc,» skumji nosmaidīja Andris.
- Pilenieks nu pats tā kā nosmaida, tā kā nosmīn.
1.1.trans.
Piemēri..viņš nosmaidīja tādu lielu, jautru smaidu..
- ..viņš nosmaidīja tādu lielu, jautru smaidu..
Avoti: 5. sējums