Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nosmaidīt
nosmaidīt -u, -i, -a, pag. -īju; intrans.
1.Īsu brīdi smaidīt un pārstāt smaidīt.
PiemēriViņa aizturēja smieklu un tikai spēcīgi nosmaidīja.
1.1.trans.
Piemēri..viņš nosmaidīja tādu lielu, jautru smaidu..
Avoti: 5. sējums