aizgūties
aizgūties -gūstos, -gūsties, -gūstas, pag. -guvos; refl.
1.reti Pārstāt darboties. Darboties ar pārtraukumiem.
PiemēriViņa balss.. [kļuva] arvien klusāka, valoda jo vairāk sāka aizgūties, tad tas apklusa pavisam.
- Viņa balss.. [kļuva] arvien klusāka, valoda jo vairāk sāka aizgūties, tad tas apklusa pavisam.
2.divd. formā: aizgūdamies Tik strauji, ka pietrūkst elpas.
PiemēriĒd aizgūdamies.
- Ēd aizgūdamies.
- Runā aizgūdamies.
- Kaut kur aiz lauka bērzos aizgūdamās, aizelsdamas kūkoja dzeguze.
- Vecās stāstu pārtrauca briesmīgs kāss, viņa klepoja aizgūdamās un cīnījās pēc elpas, beidzot nomierinājās..
2.1.pārn. Strauji, aizrautīgi. Aizgūtnēm.
PiemēriLasīt aizgūdamies.
- Lasīt aizgūdamies.
- sal. Vītols redzēja, ka viņa [Sidorina] rokas dreb, atplēšot aploksni. Strauji, kā aizgūdamās, acis rija sīkā raksta rindas.
Avoti: 1. sējums