novirmot
novirmot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
1.Īsu brīdi virmot un pārstāt virmot.
PiemēriNodun zeme, novirmo sniegs, nobirst skujas.
2.Īsu brīdi būt uztveramam (parasti par smaržu).
Piemēri..gaitenī novirmo asa smarža.
Avoti: 5. sējums