Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nosmīnēt
nosmīnēt -smīnu, -smīni, -smīn, pag. -smīnēju; intrans.
Īsu brīdi smīnēt un pārstāt smīnēt.
Piemēri«Vai tu pats nevarētu no viņa aizņemties?» viņš sacīja. Vecais nosmīnēja. «Nē, dēls, to nedarīšu.»
Avoti: 5. sējums