nosmīnēt
nosmīnēt -smīnu, -smīni, -smīn, pag. -smīnēju; intrans.
Īsu brīdi smīnēt un pārstāt smīnēt.
Piemēri«Vai tu pats nevarētu no viņa aizņemties?» viņš sacīja. Vecais nosmīnēja. «Nē, dēls, to nedarīšu.»
- «Vai tu pats nevarētu no viņa aizņemties?» viņš sacīja. Vecais nosmīnēja. «Nē, dēls, to nedarīšu.»
- «Vai tad viņš [saimnieks] var [strādāt]?» Galiņš nosmīnēja. «Viņam ir slima sirds.»
Avoti: 5. sējums