aizbrīkšķēties
aizbrīkšķēties parasti 3. pers., -brīkšķas, pag. -brikšķējās
aizbrīkšēties parasti 3. pers., -brīkšas, pag. -brīkšējās; refl.; retāk
Iesākt brīkšķēt un tūlīt pārstāt. Iebrikšķēties (biežāk).
PiemēriJumts vētrā aizbrīkšķas.
- Jumts vētrā aizbrīkšķas.
- Ledus aizbrīkšķas.
Avoti: 1. sējums