nosmiet
nosmiet -smeju, -smej, -smej, pag. -smeju
1.intrans. Nosmieties1.
PiemēriReizē ar sašutumu viens otrs nosmēja arī par kungu izbailēm, kad baznīcā negaidot bija atskanējušas klaigas un draudi.
- Reizē ar sašutumu viens otrs nosmēja arī par kungu izbailēm, kad baznīcā negaidot bija atskanējušas klaigas un draudi.
2.trans. Smejoties noteikt, pateikt. Nosmieties (2).
PiemēriAtvadoties večuks.. vēl nosmēja: «Tā ja, Laivas tev, citam gan nepārdod. Nekur tavai telītei tādu ganību nebūs.»
- Atvadoties večuks.. vēl nosmēja: «Tā ja, Laivas tev, citam gan nepārdod. Nekur tavai telītei tādu ganību nebūs.»
- Par spīti visai Ilmas labināšanai, Pelēcītis [kucēns] pie bļodiņas negāja. «Skat, kāds pintiķis..» Ilma pie sevis nosmēja..
3.trans. Smiet un pārstāt smiet.
Piemēri..[Lauris] nosmēja savu mežonīgo smieklu un aizgāja.
- ..[Lauris] nosmēja savu mežonīgo smieklu un aizgāja.
- Capstiņš nosmej smiekliņu.
4.trans.; reti Ļoti izsmiet.
PiemēriNosmēluši muļķi, ka šis palaidis lapsu vaļā.
- Nosmēluši muļķi, ka šis palaidis lapsu vaļā.
Avoti: 5. sējums