nosmiet
nosmiet -smeju, -smej, -smej, pag. -smeju
1.intrans. Nosmieties1.
PiemēriReizē ar sašutumu viens otrs nosmēja arī par kungu izbailēm, kad baznīcā negaidot bija atskanējušas klaigas un draudi.
2.trans. Smejoties noteikt, pateikt. Nosmieties (2).
PiemēriAtvadoties večuks.. vēl nosmēja: «Tā ja, Laivas tev, citam gan nepārdod. Nekur tavai telītei tādu ganību nebūs.»
3.trans. Smiet un pārstāt smiet.
Piemēri..[Lauris] nosmēja savu mežonīgo smieklu un aizgāja.
4.trans.; reti Ļoti izsmiet.
PiemēriNosmēluši muļķi, ka šis palaidis lapsu vaļā.
Avoti: 5. sējums