nosmieties
nosmieties -smejos, -smejies, -smejas, pag. -smējos; refl.
1.Īsu brīdi, vienu reizi smieties.
PiemēriViņa nosmējās, ka mežs noskanēja.
- Viņa nosmējās, ka mežs noskanēja.
- Gunārs gardi nosmējās. Arī tēvs mēģināja pasmaidīt..
- Upīšu Mārtiņš nosmējās tīksmīgās atcerēs.
2.Smejoties noteikt, pateikt.
PiemēriĻāvu, lai vēžus ieliek manā vecajā somā, un samaksāju. «Par to pašu naudu lai iet arī nātres!» seno kuršu pēctecis nosmējās..
- Ļāvu, lai vēžus ieliek manā vecajā somā, un samaksāju. «Par to pašu naudu lai iet arī nātres!» seno kuršu pēctecis nosmējās..
- Krišus aplūko zariņu un pie sevis nosmejas: «Ak tu joka vecenīte! Kā gan tāds vienkāršs bērza zariņš varētu izpildīt manas vēlēšanās?»
- Teātra galvenais režisors.. šoreiz nosmējās, ka Strauss viņam patīkot un, ja es dabūšot galveno lomu, viņš mani laidīšot filmēties.
3.Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz smieties.
PiemēriNosmieties līdz asarām.
- Nosmieties līdz asarām.
4.nenoteiksmes formā: nenosmieties; apst. nozīmē Norāda, ka (par ko) ir ļoti jāsmejas.
PiemēriDaža laba poza bija komiska. Nenosmieties!
- Daža laba poza bija komiska. Nenosmieties!
- Vecītis ar vecenīti pie mācītāja ies - tur jau sienāzim nenosmieties!
Avoti: 5. sējums