aizčīkstēties
aizčīkstēties parasti 3. pers., -as, pag. -ējās; refl.
1.Iesākt čīkstēt un tūlīt pārstāt. biežāk Iečīkstēties.
PiemēriUz ceļa aizčīkstējās ragavu slieces.
- Uz ceļa aizčīkstējās ragavu slieces.
- Piepeši [rijā] tapa gaišāks, aizčīkstējās durvis.
1.1.reti Aizčinkstēties (par bērnu).
PiemēriBērns šūpulī aizčīkstējās.
- Bērns šūpulī aizčīkstējās.
Avoti: 1. sējums