aizdabūt
aizdabūt -dabūju, -dabū, -dabū, pag. -dabūju; trans.
1.Aizvirzīt, nogādāt (parasti ar pūlēm). imperf. Dabūt prom. (Parasti ar pūlēm) nogādāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
PiemēriAizdabūt prom kastes.
1.1.Panākt (parasti ar pūlēm), lai (kāds) ko dara.
PiemēriTad viņa [Ieva] apmierinājās, domādama, ka ir tikai sapņojusi. Bet otrā naktī ap to pašu laiku viņu atkal sauc. Trešā naktī vairs Ievu nevar aizdabūt gulēt.
Avoti: 1. sējums