aizdambēt
aizdambēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
Aizsprostot (gultni, straumi), radot šķērsli tecējumam. imperf. Dambēt ciet.
PiemēriPelēkie ūdeņi plūst mutuļodami pa oļiem, veldami sev līdzi akmeņus, aizdambēdami straumes ceļu vienā vietā un lauzdami vaļā atkal citās vietās jaunus ceļus.
- Pelēkie ūdeņi plūst mutuļodami pa oļiem, veldami sev līdzi akmeņus, aizdambēdami straumes ceļu vienā vietā un lauzdami vaļā atkal citās vietās jaunus ceļus.
- Viņi pat aizdambēja upi, un ūdens pacēlās par veselu metru.
- Pavasara straumi var gan aizdambēt, bet ūdeņi sakāpj vēl augstāk un šļācas pāri.
Avoti: 1. sējums