aizdarīt
aizdarīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Novietot (piemēram, vārtus, durvis, vāku) tādā stāvoklī, ka laukums, telpa vai priekšmeta iekšiene kļūst no ārpuses nepieejama. Aiztaisīt, aizvērt.
PiemēriAizdarīt lādes vāku.
- Aizdarīt lādes vāku.
- Durvis pēc ārsta aiziešanas palikušas neaizdarītas, pa tām vēsmo rasainā dārza valgums un smaržas.
1.1.Padarīt (kā iekšējo daļu) no ārpuses nepieejamu (piemēram, aizbāžot, aizsedzot ar ko).
PiemēriAizdarīt kasti.
- Aizdarīt kasti.
- Aizdarīt pudeli.
2.reti Padarīt (ēdienu) taukāku, pieliekot pavalgu, aizdaru.
PiemēriKlāra Viktorija: Iesim! Meitas jau būs govis izslaukušas. Vakariņām putra jāaizdara.
- Klāra Viktorija: Iesim! Meitas jau būs govis izslaukušas. Vakariņām putra jāaizdara.
- Pusstopiņu piena, vairāk Tāle nevīžoja paņemt no saimniekiem, putru ko aizdarīt tur neiznāca.
Stabili vārdu savienojumiAizdarīt (arī aizlikt) acis (arī plakstus). Aizdarīt (arī slēgt, aizvērt) acis (uz mūžu).
- Aizdarīt (arī aizlikt) acis (arī plakstus) idioma — Iemigt, aizmigt.
- Aizdarīt (arī slēgt, aizvērt) acis (uz mūžu) idioma — poēt. Nomirt.
- Aizdarīt (biežāk aizdot) dusmas idioma — Sadusmot.
Avoti: 1. sējums