aizčāpot
aizčāpot -oju, -o, -o, pag. -oju
aizčāpāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; intrans.; sar.
1.Gausiem soļiem ejot, attālināties. imperf. Čāpot prom. Gausiem soļiem ejot, nokļūt (kur, pie kā, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.).
PiemēriBērns aizčāpoja pa grīdu.
- Bērns aizčāpoja pa grīdu.
- Lācis aizčāpo uz alu.
- ..Pukulis neatbildējis pagriezās un aizčāpoja.
- ..Grāpītis [večuks] gausi saģērbās, lēnām aizčāpoja pa gurkstošo sniegu līdz kantora ēkai..
1.1.Aizrāpot (piemēram, par vēžiem, kukaiņiem).
Piemēri..daļa noķerto vēžu, gudrinieku, bija atraduši, ka tarbai gals nav pietiekami aiztaisīts, un aizčāpojuši uz visām pusēm.
- ..daļa noķerto vēžu, gudrinieku, bija atraduši, ka tarbai gals nav pietiekami aiztaisīts, un aizčāpojuši uz visām pusēm.
- ..aizčāpo gliemeži ar savām kaula mājiņām uz muguras..
Avoti: 1. sējums