aizčāpot
aizčāpot -oju, -o, -o, pag. -oju
aizčāpāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; intrans.; sar.
1.Gausiem soļiem ejot, attālināties. imperf. Čāpot prom. Gausiem soļiem ejot, nokļūt (kur, pie kā, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.).
PiemēriBērns aizčāpoja pa grīdu.
1.1.Aizrāpot (piemēram, par vēžiem, kukaiņiem).
Piemēri..daļa noķerto vēžu, gudrinieku, bija atraduši, ka tarbai gals nav pietiekami aiztaisīts, un aizčāpojuši uz visām pusēm.
Avoti: 1. sējums