Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
aizcīnīties
aizcīnīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
Ar lielām grūtībām, pūlēm aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
PiemēriVētrā un putenī aizcīnīties līdz mājām.
Avoti: 1. sējums