aizcelt
aizcelt -ceļu, -cel, -ceļ, pag. -cēlu; trans.
1.Ceļot aizvirzīt, attālināt. imperf. Celt prom. Ceļot novietot (kur, kam priekšā, pie kā, aiz kā u. tml.).
PiemēriAizcelt solu tālāk.
- Aizcelt solu tālāk.
- Aizcelt krēslu durvīm priekšā.
- Aizcelt galdu pie sienas.
- Aizcelt krēslu aiz galda.
1.1.pareti Ceļot aiztaisīt.
PiemēriĀtri viņš [gans] iedzina govis un aitas [aplokā], aizcēla vārtus un steidzās uz istabu..
- Ātri viņš [gans] iedzina govis un aitas [aplokā], aizcēla vārtus un steidzās uz istabu..
2.sar. Pārvietot, aizsūtīt, aizkomandēt (prom, uz tālāku vietu). Pārcelt.
PiemēriViņu aizcēla darbā uz Rīgu.
- Viņu aizcēla darbā uz Rīgu.
- ..[policijas priekšnieks] vēlējās, lai barons dzīvotu vienmēr un sekotu [viņam] pat uz turieni, kurp viņu aizceltu ķeizariskā valdība..
Avoti: 1. sējums