aizceļot
aizceļot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Doties ceļojumā. imperf. Ceļot prom.
PiemēriViņam bija steigā jāaizceļo.
1.1.Ceļojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
PiemēriAizceļot uz Kaukāzu.
1.2.Aizlidot uz dienvidiem (par gājputniem).
Piemēri"Ziemā tev [klinšu ērglim] te nebūs ko ēst," teica aizlidotāji [putni] "tu taču redzi, ka vairums putnu aizceļo."
Avoti: 1. sējums