aizcirst
aizcirst -cērtu, -cērt, -cērt, pag. -cirtu; trans.
1.Iesākt cirst, bet nepabeigt. Iecirst (līdz kādai vietai).
Piemēri..ļauna un cieta sirds ir bijusi cilvēkam, kas piekrastē aizcirtis bērzu līdz pusei un atstājis, lai nokalst.
2.Strauji, ar sparu aizvērt.
PiemēriTad viņš aizcirta durvis tā, ka sniegs nobira no lieveņa jumteļa.
3.Spēji pārtraukt (piemēram, elpu).
PiemēriVējš aizcirta elpu.
4.pareti Strauji aizlikt, aizgrūst (kam priekšā).
Piemēri..viņš.. plaukstu aizcirta mutei priekšā..
Avoti: 1. sējums