aizcirsties
aizcirsties -cērtos, -cērties, -cērtas, pag. -cirtos; refl.
1.parasti 3. pers. Refl. → aizcirst2.
PiemēriKaut kas smags atsitās pret durvju stenderi, un durvis asi aizcirtās.
- Kaut kas smags atsitās pret durvju stenderi, un durvis asi aizcirtās.
- Logs aizcirtās tā, ka stikli vien noblarkšķēja..
- Etvijas vāks aizcērtas, asiem tērauda zobiem satverdams viņai pirkstus.
2.parasti 3. pers. Refl. → aizcirst3.
PiemēriDedzinošais šķidrums [degvīns] šķita izlīstam pa visām dzīslām.. Acīs gan sasprāga asaras, un aizcirtās elpa..
- Dedzinošais šķidrums [degvīns] šķita izlīstam pa visām dzīslām.. Acīs gan sasprāga asaras, un aizcirtās elpa..
- Es lasīju citiem priekšā, bet nāca vietas, kur vairs nebij iespējams. Balss man aizcirtās, un brīdi mēs visi raudājām kā bērni.
- Vijas balss aizcirtās, aizlūza, kļuva smalka, viņa skaļi iešņukstējās.
3.pareti Ļoti strauji aizvirzīties (priekšā).
PiemēriTe Valdis [slidojot] palēcās gaisā un, apmetis mazu loku, aizcirtās Inārai tieši priekšā.
- Te Valdis [slidojot] palēcās gaisā un, apmetis mazu loku, aizcirtās Inārai tieši priekšā.
Avoti: 1. sējums