noņaudēt
noņaudēt parasti 3. pers., -ņaud, pag. -ņaudēja; intrans.
1.Īsu brīdi, vienu reizi ņaudēt.
PiemēriKaķēns žēli noņaud.
2.Ņaudēt (visu laikposmu) un pārstāt ņaudēt.
PiemēriBez apstājas viņa [kaķene] noņaudēja veselu pusstundu. Tad rimās..
Avoti: 5. sējums