noputēt
noputēt -putu, -puti, -put, pag. -putēju; intrans.
1.Pārklāties ar ko tādu, kas put.
PiemēriNoputējuši apavi.
2.parasti 3. pers. Īsu brīdi putēt un pārstāt putēt.
PiemēriSmiltis noput aiz jātnieka.
Avoti: 5. sējums
Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi