noputēt
noputēt -putu, -puti, -put, pag. -putēju; intrans.
1.Pārklāties ar ko tādu, kas put.
PiemēriNoputējuši apavi.
- Noputējuši apavi.
- Noputējusi grāmata.
- Ceļmalas krūmi noputējuši.
- Bēgļu rati un apģērbi noputējuši pelēki..
- Mājas noputēja visas vienādas un zaudēja krāsu, māju numuri noputēja un nebija redzami.
- ..Juris, gluži balts noputējis, brauca no dzirnavām.
2.parasti 3. pers. Īsu brīdi putēt un pārstāt putēt.
PiemēriSmiltis noput aiz jātnieka.
- Smiltis noput aiz jātnieka.
- No Muižas kalna laiž tik lejā, putekļi vien noput, norīb tilts, un braucējs pazūd..
- Viņš strauji izrāva papīrus laukā [no plīts]. Noputēja pelni, un melnas plēnes nogulās uz grīdas.
- Lieliem lēcieniem Aldis drāzās kupenām pāri. Pārslu grīstis noputēja vien zem kājām.
Avoti: 5. sējums