Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nodipēt
nodipēt parasti 3. pers., -dip, pag. -dipēja; intrans.
Īsu brīdi dipēt un pārstāt dipēt.
PiemēriNoskrapstēja lūstošie brikšņi zem svešinieka kājām, nodipēja steidzīgi soļi, un viss palika atkal klusu.
Avoti: 5. sējums