nomurgot
nomurgot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
Murgot (visu laikposmu) un pārstāt murgot.
PiemēriIemigu tikai ap to laiku, kad bija jāceļas augšā, un to pusstundu, kura bija atlikusi, nomurgoju kā velna apsēsts.
- Iemigu tikai ap to laiku, kad bija jāceļas augšā, un to pusstundu, kura bija atlikusi, nomurgoju kā velna apsēsts.
- «..reiz mūsu dēls ar karstuma guļu veselu mēnesi nomurgoja.»
- Kā pēc naktes [nakts] nomurgotas Dzīru priekā trokšņainā, Krūtis spirgtu rīta gaisu Iztvīkušas iedzēra.
Avoti: 5. sējums