nomurdēt
nomurdēt -murdu, -murdi, -murd, pag. -murdēju
1.parasti 3. pers.; intrans. Īsu brīdi, vienu reizi murdēt.
PiemēriKāja iešļuka dūņās, ka ūdens vien nomurdēja.
- Kāja iešļuka dūņās, ka ūdens vien nomurdēja.
- Ne vārda nerunādami, viņi vēla lielgabalu no ragavām. Kūleņodams tas ripoja lejup un nomurdēja purva melnajās dūņās.
2.trans. Paklusu, neskaidri noteikt, pateikt. Nomurmināt.
PiemēriViņš apsēdās smagi un neveikli, nomurdēja caur zobiem: «Pie velna!»
- Viņš apsēdās smagi un neveikli, nomurdēja caur zobiem: «Pie velna!»
- «Vajadzēja arī mums toreiz iepīties,» drūmi nomurd Ēvalds.
Avoti: 5. sējums