Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nomuldēt
nomuldēt -muldu, -muldi, -muld, pag. -muldēju
1.trans.; vienk. Noteikt, pateikt (ko bezjēdzīgu, nesakarīgu). Norunāt (ko bezjēdzīgu, nesakarīgu).
PiemēriKo nu atkal nomuldēji visu laiku?
2.intrans.; apv. Nonīkt, veltīgi nogaidīt (visu laikposmu).
Piemēri«Viņš [saimnieks] mani ieveda pie mātes un teica, lai dzīvojot līdz vakaram, kamēr šis braukšot atpakaļ, tad atkal mani paņemšot. Mēs gaidām, gaidām, - nekā. Līdz pusnaktij nomuldējām.»
Avoti: 5. sējums