Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nomurgot
nomurgot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
Murgot (visu laikposmu) un pārstāt murgot.
PiemēriIemigu tikai ap to laiku, kad bija jāceļas augšā, un to pusstundu, kura bija atlikusi, nomurgoju kā velna apsēsts.
Avoti: 5. sējums