nomurkšķēt
nomurkšķēt -murkšķu, -murkšķi, -murkšķ, pag. -murkšķēju
nomurkšēt -murkšu, -murkši, -murkš, pag. -murkšēju; trans.; sar.; retāk
1.Neskaidri, nesaprotami noteikt, pateikt.
Piemēri..Fricis nebija atmodināms un, galvu nepacēlis, kaut ko nomurkšķēja zem deguna.
1.1.intrans.; pārn. Īsu brīdi, vienu reizi radīt neskaidras, paklusas balss skaņas.
PiemēriBērns.. papakšināja mutē savu zīžamo un tīksmīgi nomurkšēja..
Avoti: 5. sējums