aizkrākties
aizkrākties -krācos, -krācies, -krācas, pag. -krācos; refl.
Iesākt krākt un tūlīt pārstāt. biežāk Iekrākties.
PiemēriAizkrācās [gulētājs], bet tūliņ.. palika kluss.
- Aizkrācās [gulētājs], bet tūliņ.. palika kluss.
- pārn. ..[vējš] nokrīt kaut kur biezoknī, aizkrācas elsdams un šņākdams; tad ar vienu lēcienu ir atkal laukā, lai no jauna kā spārnots nezvērs sviestos starp zemi un debesi.
Avoti: 1. sējums