mīties
mīties mijos, mijies, mijas, pag. mijos; refl.
1.Secīgi nomainīt, aizstāt (citam citu). Rasties, veidoties (kā cita vietā).
PiemēriDarbs mijas ar atpūtu.
- Darbs mijas ar atpūtu.
- Prieki un bēdas mijas.
- Rudeņi un ziemas, pavasari un vasaras mijas, nāk un aiziet, dzīve rit ritēdama ar saules zelta kamolu.
- Dejas mijas ar rotaļām, un mums, vecāko klašu skolēniem, nemaz neliekas aizvainojoši, kopā ar mazajiem soļojot, dziedāt «Skaisti dziedi lakstīgala» vai «Kumeliņi, kumeliņi».
- Vainas un taisnības apziņa mijās galvā. Bija skaidrs, ka savu taisnību viņš nepierādīs un paliks par vainīgo..
1.1.Atrasties secīgi (citam aiz cita). Krustoties (citam ar citu).
PiemēriMelnie meldru puduri mijās ar brīva ūdens pelēcīgajām joslām, krasta svītra pa brīdim uzmeta kūkumu kā kaķene..
- Melnie meldru puduri mijās ar brīva ūdens pelēcīgajām joslām, krasta svītra pa brīdim uzmeta kūkumu kā kaķene..
- Egļu audzes mijās ar bērzu birzītēm.
- Līknē, kur iekšējais celiņš mijās ar ārējo, Ēvalds blakus ieraudzīja soma seju..
2.parasti 3. pers.; val. Rasties citas skaņas, fonēmas vietā (morfēmā, vārdā) – par skaņu, fonēmu.
PiemēriFonēma l mijas ar ļ.
- Fonēma l mijas ar ļ.
3.novec. Mainīties3.
PiemēriVisi bijuši draudzīgi, mijušies ar drēbēm un apaviem, dalījuši maizi..
- Visi bijuši draudzīgi, mijušies ar drēbēm un apaviem, dalījuši maizi..
Avoti: 5. sējums