mainīties
mainīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Kļūt citādam. Pārveidoties, pārvērsties.
PiemēriCilvēks mainās.
- Cilvēks mainās.
- Dzīve mainās.
- Mājā nekas nemainās.
- Es nepastāvu, es esmu kā saule, Mūžam mainos..
- Nepastāvīgs bija laiks, to ietekmēja tuvu esošā jūra. Dažudien laiks mainījās vienā dienā vairākkārt: no rīta sniga, dienā smidzināja lietus, bet vakarā piesala.
- ..līdz ar ekonomisko attīstību mainās tautas kultūra - mainās kultūrvēsturiskie tipi.
2.Aizstāt citam citu, stāties citam cita vietā. Aizstāt ko citu.
PiemēriSaimniece -.. sīksta kā velns, ne pati drīkst ēst, ne gājējiem dod, puiši mainās katru gadu..
- Saimniece -.. sīksta kā velns, ne pati drīkst ēst, ne gājējiem dod, puiši mainās katru gadu..
- Pusnaktī, kad mainījās sardzes, kapteinis neatlaida brīvo maiņu atpūtā.
- Viņas vaigos mainījās bieži vien sārtums ar bālumu; galva viņai reiba..
3.Savstarpēji mainīt1.
PiemēriNeatļaujiet bērniem mainīties ar galvassegām, izmantot savu biedru vai draugu ķemmi, suku.
- Neatļaujiet bērniem mainīties ar galvassegām, izmantot savu biedru vai draugu ķemmi, suku.
- Klūge: Nu tad maināmies savādāk, tu man dod savu ancuku [uzvalku], es tev došu savu zelta pulksteni..
- Līzei sanāca smiekli. «Nu zini, šotēv, kad tev tik slikti iet, - mainīsimies. Ņem tu mūsu butku [būdu] un vaļinieka priekus un dod mums savus Galarijus.»
Avoti: 5. sējums