mainīt
mainīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Dot (ko savu) un ņemt pretī (cita).
PiemēriBija arī tādi, kas slepus mainīja tikko nopirkto maizi pret pašdarināto [kandžu].
Stabili vārdu savienojumiMainīt graudus pret pelavām (arī sēnalām).
2.Aizstāt (ko) ar citu, ņemt (kā) vietā citu.
PiemēriMainīt dzīvesvietu.
2.1.Aizstāt (piemēram, ko nederīgu, nolietotu) ar ko citu, derīgu.
PiemēriMainīt kompreses.
3.Veidot, darīt citādu. Pārveidot, pārmainīt.
PiemēriMainīt raksturu.
Stabili vārdu savienojumiMainīt (savu) seju. Mainīt ādu. Mainīt prātus.
3.1.Kādu apstākļu, faktoru iedarbībā pārveidoties, tikt pārveidotam, iegūt (piemēram, citu īpašību, pazīmi).
PiemēriAugi maina krāsu.
3.2.Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst citāds, pārveidojas, pārmainās.
PiemēriKrēsla maina priekšmetu apveidus.
4.Virzīt, pārvietot (ko) no vienas vietas uz citu.
PiemēriMainīt vietām mēbeles.
5.Teikt savu un uztvert cita (domu).
PiemēriVēl kādus vārdus ar Annu mainījis, kura visu laiku kā mēma bij stāvējusi, vecais atvadījās un aizgāja.
Stabili vārdu savienojumiMainīt gredzenus. Mainīt skūpstus.
Avoti: 5. sējums