Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
mainība
mainība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → mainīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme. Mainīgums (1).
PiemēriPētījumus par evolūcijas un dzīvības procesu mehānismiem ievadīja ģenētika - mācība par organismu iedzimtību un mainību.
  • Pētījumus par evolūcijas un dzīvības procesu mehānismiem ievadīja ģenētika - mācība par organismu iedzimtību un mainību.
  • Sevans ir mainīgs un kaprīzs kā sieviete, kurai pievērsta visu uzmanība.. Ezera mainība pazīst zaļganzilganos un tumšzilos, brūnos un dzeltenos, īsi pirms tumsas iesākšanās arī zilmelnos toņus.
  • ..dabas visnemainīgākā īpašība ir tās mainība.
2.Vispārināta īpašība → mainīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme. Mainīgums (2).
PiemēriMāksla ir dažāda, dažādi tās tecējumi laikmetu mainībā.
  • Māksla ir dažāda, dažādi tās tecējumi laikmetu mainībā.
  • Un es nesaku, ka dzīve vainīga, Taču mani drupina kā iežus Aukstuma un tveices pēkšņā mainība.
  • ..neērtības, kas saistītas ar nepieciešamību katru dienu braukt lielā attālumā, ievērojami palielina kadru mainību, jo cilvēki meklē darbu tuvāk mājām.
Avoti: 5. sējums