mainīgs
mainīgs -ais; s. -a, -ā
mainīgi apst.
1.Tāds, kas kļūst citāds. Tāds, kas pārveidojas.
PiemēriMainīgs laiks.
- Mainīgs laiks.
- Mainīgs vējš.
- Mainīgs mākoņu daudzums.
- Mainīgs garastāvoklis.
- Mainīga krāsa.
- Mainīgas sekmes.
- Mainīgs magnētiskais lauks.
- Mākoņi nekad nevar norimt.. Viņi ir mainīgi, kustīgi, rotaļīgi..
- Māksla ir mūžīga, mākslas izpausmes ir mainīgas, un mainās arī mūsu attieksme pret tām. Mākslas mūžīgums ir paslēpts tās mainīgumā.
- Bezgalīgi mainīgus veidus viens un tas pats priekšmets var manās acīs pieņemt.
Stabili vārdu savienojumiMainīgs lielums.
- Mainīgs lielums mat. — Lielums, kura skaitliskā vērtība aplūkojamajā procesā mainās.
2.Tāds, kas nomaina cits citu. Tāds, kas mijas ar ko citu.
Piemēri..[Anna] sajutās galīgi sagurusi, mainīga karstuma un aukstuma drebināta, bez spēka, ar dūcošu galvu un pagalam ļodzīgām kājām.
- ..[Anna] sajutās galīgi sagurusi, mainīga karstuma un aukstuma drebināta, bez spēka, ar dūcošu galvu un pagalam ļodzīgām kājām.
Avoti: 5. sējums