maiksts
maiksts maiksts, dsk. ģen. maikšu, s.
Maikste1.
PiemēriEdgars, mežziņa ierosināts, sacirta garas bērzu maikstis, un bērni ar tām dažās stundās pārstaigāja ozolu birzīti, gāzdami sniegu zemē no jaunaudžu galotnēm.
- Edgars, mežziņa ierosināts, sacirta garas bērzu maikstis, un bērni ar tām dažās stundās pārstaigāja ozolu birzīti, gāzdami sniegu zemē no jaunaudžu galotnēm.
- Kalējīša [kalējiene] ieveda Juri šķūnī, kur bija vesels lauzums visādu koku - mieti un garo zirņu maikstis.
- Būdnieki.. saslēja taisni apiņu ceru maikstis..
- Mātei viņš vēl vienmēr puisītis, kaut izstiepies garš kā zirņu maiksts.
Stabili vārdu savienojumi(Garš) kā maiksts.
- (Garš) kā maiksts sar. — Saka par garu un tievu cilvēku
Avoti: 5. sējums