Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
maiksts
maiksts maiksts, dsk. ģen. maikšu, s.
Maikste1.
PiemēriEdgars, mežziņa ierosināts, sacirta garas bērzu maikstis, un bērni ar tām dažās stundās pārstaigāja ozolu birzīti, gāzdami sniegu zemē no jaunaudžu galotnēm.
Stabili vārdu savienojumi(Garš) kā maiksts.
Avoti: 5. sējums