maijs
maijs -a, v.
1.Gada piektais mēnesis.
PiemēriMaijs gāja uz beigām. Lakstīgala bij tīri gurdena: jau citas domas viņai galvā, tāpēc dziesma sāka jukt.
- Maijs gāja uz beigām. Lakstīgala bij tīri gurdena: jau citas domas viņai galvā, tāpēc dziesma sāka jukt.
- Maijs ar savu ziedu krāšņumu un putnu dziesmām ir visskaistākais pavasara mēnesis.
- Maija vakars bija svaigs un plaukstoša zaļuma piesātināts.
- Alaines muižas dārzā šur tur starp biezajiem zaļumiem mirdzēja baltās maija rozes.
Stabili vārdu savienojumiMaija roze.
- Maija roze — Maijrozīte.
1.1.Savienojumā ar kārtas skait.: šī mēneša diena, datums.
PiemēriSeptiņpadsmitā maija rīts. Debesis dzidras un skaidras. Spīd saule. Pilniem klēpjiem viņa sviež pavasara starus pār Rīgu, pār Daugavu.
- Septiņpadsmitā maija rīts. Debesis dzidras un skaidras. Spīd saule. Pilniem klēpjiem viņa sviež pavasara starus pār Rīgu, pār Daugavu.
- ..1888. gadā II Internacionāles pirmais kongress, kas notika Parīzē, pasludināja Pirmo Maiju par visu zemju darbaļaužu starptautiskās solidaritātes dienu.
Stabili vārdu savienojumiDevītais Maijs.
- Devītais Maijs — Padomju tautas Uzvaras svētki 1941.-1945. gada Lielajā Tēvijas karā.
- Pirmais Maijs, retāk Maija svētki — Darbaļaužu starptautiskās solidaritātes diena.
1.2.pārn.; poēt. Darbaļaužu starptautiskās solidaritātes diena.
PiemēriIk pavasari Maskavā bij maijs Ar purpurkarogiem un gaišām dziesmām..
- Ik pavasari Maskavā bij maijs Ar purpurkarogiem un gaišām dziesmām..
Avoti: 5. sējums