Paplašinātā meklēšana
Meklējam mainīt.
Atrasts vārdos (18):
Atrasts vārdu savienojumos (14):
Atrasts skaidrojumos (333):
- (Iz)mainīt naudu (Ap)mainīt naudas zīmes, monētas pret citas valūtas naudas zīmēm, monētām.
- (Iz)mainīt naudu (Ap)mainīt naudas zīmi, monētu pret sīkākām, bet kopsummā līdzvērtīgām naudas zīmēm, monētām.
- (Pa)griezt (arī (pa)verst) valodas (arī sarunu) uz citu pusi (pār)mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam.
- (Pa)griezt (arī (pa)vērst) sarunu (arī valodas) uz citu pusi (pār)mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam.
- (Pa)griezt (arī (pa)vērst) valodas (arī sarunu) uz citu pusi (pār)mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam.
- atjaunināt Aizstāt, nomainīt (piemēram, darbiniekus, kadrus).
- izmainīt Apmainīt (1).
- konvertēt Apmainīt (attiecīgās valsts valūtu pret ārzemju valūtu).
- Samainīt (biežāk izmainīt) naudu Apmainīt naudas zīmes, monētas pret citas valūtas naudas zīmēm, monētām.
- Izmainīt naudu Apmainīt naudas zīmi, monētu pret citas valūtas naudas zīmēm, monētām.
- Samainīt (biežāk izmainīt) naudu Apmainīt naudas zīmi, monētu pret sīkākām, bet kopsummā līdzvērtīgām naudas zīmēm, monētām.
- pamainīt Apmainīt, parasti vairākkārt.
- permutēt Apmainīt, pārstatīt (kā) elementus.
- apmīt Apmainīt.
- aprunāties Apmainīties domām (par kādu jautājumu).
- Mainīt gredzenus Apmainīties gredzeniem saderinoties, laulājoties.
- Mīt gredzenus Apmainīties gredzeniem saderinoties, laulājoties.
- Pārmīt gredzenus Apmainīties gredzeniem saderinoties, laulājoties.
- pamainīties Apmainīties, parasti vairākkārt.
- apmīties Apmainīties.
- aizprecēties Apprecēties un mainīt dzīvesvietu.
- debatēt Apspriest, pārrunāt (ko), apmainīties domām (par kādu jautājumu) sanāksmē, sēdē.
- sālīt Apstrādāt (ādas) ar (parasti) sāļu ūdensšķīdumu, lai mainītu (to) īpašības.
- presēt Apstrādāt (ko) ar statisku spiedienu (bez triecieniem), lai, piemēram, mainītu (tā) formu, struktūru, palielinātu (tā) blīvumu, izspiestu (no tā) šķidrumu.
- pāriet Apzināti pārmainīt, padarīt citādu nekā iepriekš (savas darbības, rīcības veidu). Pārtraukt iepriekšējo (darbību, rīcību) un sākt darīt ko citu.
- jaukt Ar (parasti riņķveida) kustību mainīt (kā, parasti vielas, masas) stāvokli. Maisīt.
- maisīt Ar (parasti riņķveida) kustību mainīt (kā, piemēram, vielas, masas) stāvokli.
- sajaukt Ar (parasti riņķveida) kustību, parasti pilnīgi, pārmainīt (kā, parasti vielas, masas) stāvokli. Samaisīt.
- aerēt Ar gaisa cirkulāciju vēdināt, mainīt.
- grimēt Ar grimu mainīt ārējo izskatu.
- grimēties Ar grimu mainīt savu izskatu.
- slēgt Ar īpašu ierīci radīt vai pārtraukt nosprostojumu (piemēram, cauruļvadā). Ar īpašu ierīci mainīt (kā, piemēram, iekaltas, mehānisma) darbības režīmu, arī (kā, piemēram, detaļu, elementu) savstarpējo stāvokli.
- pārslēgt Ar īpašu ietaisi pārmainīt (kā, piemēram, ierīces, iekārtas) darbības režīmu. Ar īpašu ietaisi pārmainīt (darbības režīmu), piemēram, ierīcei, iekārtai.
- aizmaskot Ar masku aizklāt, aizsegt (lai padarītu nepazīstamu, mainītu izskatu).
- iejaukties Ar savu rīcību, padomu censties ietekmēt, arī pārmainīt (kā) norisi (par cilvēku). Tieši ietekmēt, arī pārmainīt (kā) norisi (parasti par parādībām sabiedrībā).
- saspiest Ar spiedienu samazināt (kā) tilpumu (nesamazinot vielas daudzumu). Ar spiedienu izmainīt (kā) formu.
- pierauties Ar strauju kustību pārmainīt ķermeņa stāvokli.
- surdinēt Ar surdīni mazināt (mūzikas instrumentam) skaņas skaļumu, mainīt tembru. Ar surdīni mazināt mūzikas instrumenta (skaņas) skaļumu, mainīt (tās) tembru.
- samainīt Atdot (ko savu) un saņemt pretī (cilā). Apmainīt (1).
- palikt Atrasties, arī nokļūt (kādā pozā, stāvoklī) un nemainīt (to).
- fluktuēt Ātri mainīties, svārstīties.
- mesties Ātri virzīties, lai mainītu stāvokli (piemēram, gulties, sēsties, krist, lēkt kur, uz kā u. tml.). Ātri mainīt kustības, pārvietošanās veidu.
- sviesties Ātri virzīties, lai mainītu stāvokli (piemēram, gulties, sēsties, krist, lēkt kur, uz kā u. tml.). Ātri mainīt kustības, pārvietošanās veidu. Mesties (2).
- pielāgoties Attīstības gaitā, arī noteiktos apstākļos pārmainīties atkarā no pārmaiņām apkārtējā vidē (par organismu, tā daļām).
- hemotropisms Augu orgānu spēja ķīmisku vielu ietekmē mainīt augšanas virzienu.
- Balss lokanība Balss īpašība viegli mainīt savu augstumu, spēku, tembru.
- Balss lokanība Balss īpašība viegli mainīt savu augstumu, spēku, tembru.
- bēguļot Bēgot bieži mainīt dzīves, uzturēšanās vietu.
- bēguļot Bēgot, vairoties (no kā), vairākkārt mainīt slēptuvi un pārvietošanās virzienu.
- pārbīdīt Bīdot pārmainīt (vairāku vai daudzu priekšmetu, parasti mēbeļu) izvietojumu.
- klīst Bieži mainīt dzīves un darba vietas.
- klaiņot Bieži mainīt uzturēšanās vietu (par dzīvniekiem).
- attīstīties Bioloģiski veidoties, pārmainīties dzīves laikā. Pilnveidoties, nobriest (par organismiem, orgāniem).
- šaudīties Būt nenosvērtam, nepastāvīgam (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību). Strauji vairākkārt mainīties (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
- klīst Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu).
- klaiņot Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu). Klīst (3).
- klejot Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu). Klīst (3).
- maldīties Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu). Klīst (3).
- turēt Būt tādam, kas neļauj (kam) mainīt iepriekšējo, arī vēlamo stāvokli. Būt par balstu, pamatu (kam).
- pavērst Būtiski pārmainīt, pārveidot (piemēram, dzīvi, notikumus).
- siet Cieši apņemot (locekļus, ķermeni ar virvi, saiti u. tml.) un saistot (tās) galus mezglā, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nevar mainīt stāvokli. Šādā veidā panākt, ka nevar mainīt (locekļu) stāvokli.
- jonīti Cietas, ūdenī un organiskos šķīdinātājos nešķīstošas vielas, kuru joni var apmainīties ar ārējās vides joniem.
- maišelnieks Cilvēks (parasti pilsētnieks), kas pārtikas trūkuma apstākļos dodas uz laukiem iepirkt vai iemainīt pārtikas produktus.
- rezerve Cilvēks, cilvēku grupa, kas vajadzības gadījumā spēj papildināt vai nomainīt citus kādā darbības nozarē.
- atmaiņa Darbība --> atmainīt, atmainīties.
- apmaiņa Darbība, process --> apmainīt (1), apmainīties (1). Apmainīšana.
- apmaiņa Darbība, process --> apmainīt (2).
- apmaiņa Darbība, process --> apmainīt (3), apmainīties (2).
- izmaiņa Darbība, process --> izmainīt (2).
- maiņa Darbība, process --> mainīt (1), mainīties (3).
- maiņa Darbība, process --> mainīt (2), mainīties (2).
- maiņa Darbība, process --> mainīt (3), mainīties (1).
- nomaiņa Darbība, process --> nomainīt (1), nomainīties (1).
- nomaiņa Darbība, process --> nomainīt (2), nomainīties (2).
- nomaiņa Darbība, process --> nomainīt (3), nomainīties (3).
- pārmaiņa Darbība, process --> pārmainīt (2), pārmainīties (1).
- pārmaiņa Darbība, process --> pārmainīt (3), pārmainīties (2).
- pārmaiņa Darbība, process --> pārmainīties (3).
- Mest (arī sviest, likt) trumpi galdā Darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
- Klāt (arī mest, sviest, likt) trumpi galdā Darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
- Likt (arī mest, sviest, klāt) trumpi galdā Darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
- Mest (arī sviest, klāt, likt) trumpi galdā Darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
- Mest (arī sviest, klāt, likt) trumpi galdā Darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
- rokturis Detaļa (piemēram, iekārtai, ierīcei), kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai (to) darbinātu, mainītu (tās) stāvokli.
- Īrisa diafragma Diafragma, kuras atveres lielumu var mainīt.
- izvade Dienesta izpildes gatavības pārbaude (sardzei), pāreja garnizona reglamentā noteiktu amatpersonu pakļautībā ar tiesībām nomainīt iepriekšējās sardzes.
- refrēns Dzejoļa daļa, kas periodiski atkārtojas ar nemainītu tekstu.
- nolocīt Dziedot izmainīt (skaņas) augstumu (parasti vairākkārt). Pārmainīt, dažādot (balsi, melodiju).
- locīt Dziedot mainīt (skaņas) augstumu (parasti vairākkārt). Variēt (balsi, melodiju).
- klaiņot Eksistēt bez pastāvīgas dzīves un darba vietas, arī neievērojot morāles normas. Bieži mainīt uzturēšanās vietu un būt bez noteikta eksistences pamata.
- simetrija Fizikālos lielumus noteicošo likumu īpašība nemainīties noteiktu operāciju (piemēram, pārveidošanas) rezultātā, kurām var būt pakļauta sistēma.
- Termodinamiska sistēma Fizikālu ķermeņu kopa, kuri savā starpā var apmainīties ar enerģiju.
- sagriezt Griežot (ko), izmainīt (tā) stāvokli, virzienu.
- sagriezties Griežoties, tiekot grieztam, izmainīt iepriekšējo stāvokli (par priekšmetiem).
- nogulties Guļot pārmainīt savu stāvokli (piemēram, iekārtojoties ērtāk).
- Mata higrometrs Higrometrs, kura darbības pamatā ir attaukota mata īpašība mainīt savu garumu atkarā no gaisa mitruma.
- Mata higrometrs Higrometrs, kura darbības pamatā ir cilvēka attaukota mata īpašība mainīt savu garumu atkarībā no gaisa mitruma.
- iemīt Iemainīt.
- pārmainīties Ieņemt vienam otra, citam cita vietu, parasti līdzīga uzdevuma veikšanai. Nomainīties (1).
- variometrs Ierīce, ko ieslēdz elektriskajā ķēdē, lai laideni mainītu tās induktivitāti.
- stūrēt Ieturēt, mainīt virzienu (peldot, lidojot) ar kāda ķermeņa daļu (par dzīvniekiem).
- nomainīt Ieviest, sākt izmantot (kā neatbilstoša, parasti nederīga, nolietota) vietā ko citu, apmainīt, aizstāt (ko neatbilstošu, parasti nederīgu, nolietotu) ar ko citu.
- klaiņot Ilgāku laiku staigāt no vienas vietas uz citām, parasti bez noteikta mērķa. Bieži mainīt uzturēšanās vietu.
- Puķu valoda Indivīda valodas līdzekļu lietojums, parasti ar pārmainītām vārdu nozīmēm.
- josla Intervāls, kura robežās kāds lielums var mainīt savu vērtību.
- Nebūt savā sejā Īslaicīgi pārmainīties ārējā izskatā, piemēram, negatīvu emociju ietekmē.
- pakustēties Īsu brīdi, mazliet mainīt stāvokli dažādos virzienos (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- pakustēties Īsu brīdi, mazliet mainīt stāvokli dažādos virzienos (par priekšmetiem).
- izmīt Izmainīt (1).
- pavērst Izmainīt (kā) kustības virzienu, stāvokli tā, ka (tam) rodas noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.).
- noliekt Izmainīt (kā) kustības, izplatīšanās virzienu, parasti uz leju, sānis.
- pagriezt Izmainīt (kā) kustības, stāvokļa virzienu, arī izmainīt kustību, stāvokli (kādā virzienā). Pavērst (ko pret ko, uz ko u. tml.).
- pagriezt Izmainīt (ķermeņa, tā daļu) stāvokli (kādā virzienā). Izmainīt (ķermeņa, tā daļu) stāvokli tā, lai (tās) būtu vērstas (pret ko, uz ko u. tml.).
- pavērst Izmainīt (piemēram, transportlīdzekļa) kustības virzienu. Pagriezt.
- izlocīt Izmainīt (skaņas) augstumu (parasti vairākkārt).
- salūzt Izmainīt izplatīšanās virzienu (pārejot no kādas vides citā) - par gaismu, gaismas staru.
- pagriezties Izmainīt ķermeņa stāvokli, parasti guļus.
- pagriezties Izmainīt savu iepriekšējo (stāvokļa, kustības) virzienu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Izmainīt savu iepriekšējo stāvokli, kustību (kādā virzienā).
- nokrāsoties Izmainīt vai iegūt noteiktu krāsu kādā (parasti fizioloģiskā) procesā.
- nogriezt Izmainīt virzienu (uz kādu pusi kam tādam, kas pārvietojas, parasti gaisā).
- pagriezties Izmainīt virzienu un sākt pūst (no citas puses) - par vēju.
- izsist Izmainīt, izjaukt (kādam ierasto dzīves, darba u. tml. kārtību).
- Sažņaugta balss Izmainīta, neskanīga balss.
- izmīties Izmainīties (2).
- pārmīties Izmainīties (2).
- izgriezties Izmainīties (kā) - parasti par apstākļiem.
- iegriezties Izmainīties (par sarunu, tās tematu).
- pagriezties Izmainīties un attīstīties, norisēt (kādā veidā, piemēram, par dzīvi, notikumiem).
- pagriezties Izmainīties un pievērsties (kam citam) - piemēram, par domām, sarunām.
- iegriezties Izmainīties, iesākt pūst no citas puses (par vēju).
- runāt Izmantojot (parasti) valodas skaniskos līdzekļus, apmainīties domām, uzskatiem u. tml.
- rotāt Izplatoties mainīties (krāsā, intensitātē u. tml.) - par gaismu. Izstarot, arī atstarot mainīgu gaismu.
- rotāties Izplatoties mainīties (krāsā, intensitātē u. tml.) - par gaismu. Izstarot, arī atstarot mainīgu gaismu.
- izvērsties Izveidoties (par ko), arī pārmainīties (par cilvēku).
- katjonīti Jonīti, kas spēj apmainīt savus katjonus.
- Puķu valoda Kāda indivīda valodas līdzekļu lietojums, parasti, ar pārmainītām vārdu nozīmēm.
- pārvietoties Kādas darbības, iedarbības rezultātā mainīt savu atrašanās vietu.
- apsviesties Krasi mainīt nostāju, uzskatus, attieksmi. Strauji mainīties (par domām, uzskatiem u. tml.).
- Pārlēkt sev pāri Krasi mainīt savu būtību, spējas, paradumus.
- Griezt kažokam otru pusi, arī griezt kažoku uz otru pusi Krasi mainīt savu nostāju.
- Apgriezt (retāk apmest, apsviest) kažokam otru pusi, arī apgriezt (retāk apmest, apsviest) kažoku (uz otru pusi) Krasi mainīt savu nostāju.
- (Ap)griezt (retāk apmest, apsviest) kažokam otru pusi, arī (ap) griezt (retāk apmest, apsviest) kažoku (uz otru pusi) Krasi mainīt savu nostāju.
- Apmest (biežāk apgriezt, arī apsviest) kažokam otru pusi, arī apmest (biežāk apgriezt, arī apsviest) kažoku (uz otru pusi) Krasi mainīt savu nostāju.
- Apsviest (biežāk apgriezt, arī apmest) kažokam otru pusi, arī apsviest (biežāk apgriezt, arī apmest) kažoku (uz otru pusi) Krasi mainīt savu nostāju.
- (Ap)griezt (retāk apmest, apsviest) kažokam otru pusi, arī (ap)griezt (retāk apmest, apsviest) kažoku uz otru pusi Krasi mainīt savu nostāju.
- (Ap)griezt (retāk apmest, apsviest) kažokam otru pusi, arī (ap)griezt (retāk apmest, apsviest) kažoku uz otru pusi Krasi mainīt savu nostāju.
- Mest kūleni Krasi pārvērsties, pārmainīties.
- Pārmest (arī apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni Krasi pārvērsties, pārmainīties.
- apkrist Krītot mainīt stāvokli, pēc kritiena nokļūt citā (pretējā) stāvoklī.
- izkustēties Kustoties izmainīt iepriekšējo stāvokli, atrašanās vietu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- izkustēties Kustoties, tiekot kustinātam, izmainīt iepriekšējo stāvokli (parasti par priekšmetiem).
- priekšlēca Lēca, ko pievieno uzņemšanas objektīvam, lai mainītu attēla mērogu.
- apsvērties Līdzsvara traucējuma dēļ mainīt stāvokli, arī apgriezties, nosveroties (uz kādu pusi).
- uzgriezt Liekot mainīt kustības virzienu, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks, to kopums) uzvirzās uz kādas vietas.
- pārvietot Likt (cilvēkam) mainīt (atrašanās, uzturēšanās vietu), likt apmesties (citā vietā).
- griezt Likt mainīt, panākt, ka maina virzienu vai atrašanās vietu, arī dodas kādā virzienā.
- velce Līniju vilkšanai paredzēts rasēšanas instruments, kas sastāv no kāta (cirkuļa) un spalvas ar divām smailām plāksnēm, starp kurām attālumu var mainīt.
- Izjoņot caur smadzenēm Ļoti pēkšņi rasties un ļoti ātri nomainīt citai citu (par domām). Ļoti pēkšņi, strauji uz īsu brīdi secīgi atjaunoties apziņā (par pārdzīvoto, notikušo).
- Izjoņot caur smadzenēm Ļoti pēkšņi rasties un ļoti ātri nomainīt citai citu (par domām). Ļoti pēkšņi, strauji uz īsu brīdi secīgi atjaunoties apziņā (par pārdzīvoto, notikušo).
- Apgriezt visu ar kājām gaisā Ļoti sajaukt (ko meklējot). Pārmainīt pilnīgi pretēji tam, kā bijis iepriekš.
- atmainīt Mainot atgūt savā īpašumā (ko iepriekš apmainītu).
- samaisīt Maisot pārmainīt, parasti pilnīgi (kā, parasti vielas, masas) stāvokli. Maisot savienot (piemēram, vielas).
- piekārtot Mazliet pārkārtot, mainīt vietām (ko).
- pamainīt Mazliet, daļēji pārveidot, pārmainīt.
- reversmehānisms Mehānisms, kam var mainīt kustību pretējā virzienā.
- pastāvēt Neatlaidīgi nemainīt savas domas, uzskatus.
- Stāvēt uz vietas Neattīstīties, nemainīties.
- Stāvēt uz vietas Neattīstīties, nemainīties.
- izķēmot Negatīvi izmainīt (dabisko formu, izskatu). Izkropļot (2).
- Nepacelt (arī nepacilāt, biežāk nepakustināt) ne (mazo) pirkstiņu (arī pirkstu) Nekā nedarīt (piemēram, lai ko pārmainītu, lai kādam palīdzētu).
- Nepacilāt (arī nepacelt, biežāk nepakustināt) ne (mazo) pirkstiņu (arī pirkstu) Nekā nedarīt (piemēram, lai ko pārmainītu, lai kādam palīdzētu).
- Nepakustināt (retāk nepacelt, nepacilāt) ne (mazo) pirkstiņu (arī pirkstu) Nekā nedarīt (piemēram, lai ko pārmainītu, lai kādam palīdzētu).
- Nepakustināt (retāk nepacelt, nepacilāt) (ne) (mazo) pirkstiņu (arī (ne) pirkstu) Nekā nedarīt (piemēram, lai ko pārmainītu, lai kādam palīdzētu).
- Nepakustināt (retāk nepacelt, nepacilāt) (ne) pirkstu (arī (mazo) pirkstiņu) Nekā nedarīt (piemēram, lai ko pārmainītu, lai kādam palīdzētu).
- Uzturēt spēkā Nemainīt, negrozīt (piemēram, darījumu, līgumu, likumu).
- palikt Nemainīt, saglabāt (stāvokli, kad kas nav paveikts, sasniegts u. tml.). Nemainīties, tikt atstātam (stāvoklī, kad kas nav paveikts, sasniegts).
- palikt Nemainīties, saglabāties (esošajā stāvoklī). Netikt mainītam, tikt saglabātam (par esošo stāvokli, apstākļiem u. tml.).
- palikt Nemainīties, saglabāties (kādā kvalitātē, īpašībā). Netikt mainītam, tikt saglabātam (par kvalitāti, īpašību).
- Palikt spēkā Nemainīties. Netikt mainītam, grozītam.
- Palikt spēkā Nemainīties. Netikt mainītam, grozītam.
- jaukt Neprecīzi zinot, uztverot, samainīt (ko) ar citu.
- sajaukt Neprecīzi zinot, uztverot, samainīt, aizstāt u. tml. (ko) ar citu.
- Nevarēt izlēkt no savas ādas (ārā, arī laukā) Nevarēt mainīt savu raksturu, izturēšanos.
- Nevarēt izlēkt no savas ādas laukā (arī ārā) Nevarēt mainīt savu raksturu, izturēšanos.
- Nevarēt izlēkt no savas ādas (ārā, arī laukā) Nevarēt mainīt savu raksturu, izturēšanos.
- raustīt Nevēlami bieži mainīt (kāda, kā) darbību, darbības virzību, vietu.
- atjaunot Nomainīt (darbiniekus, kadrus).
- samīties Nomainīt vienam otru. Rasties, izveidoties kā cita vietā. Krustoties ar kādu citu.
- nomīt Nomainīt.
- nomīties Nomainīties.
- pretī Norāda uz darbību, kas tiek veikta, lai ko apmainītu pret ko citu.
- tāpat Norāda, ka pašreizējais stāvoklis, pašreizējā darbība, norise nemainās, netiek mainīta.
- reaģēt Noteiktā veidā pārmainīties kādas iedarbības ietekmē (par sistēmu, aparātu, iekārtu u. tml.).
- samainīties Paiet vai pabraukt viens otram garām pretējā virzienā (parasti ar grūtībām, šaurā vietā). Izmainīties (2).
- pāriet Pakāpeniski pārmainīties intensitātē (par gaismu).
- iegrožot Pakļaut (parādību dabā), pārmainīt (to) vēlamā virzienā.
- vērst Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst citāds, par ko citu. Pārveidot, pārmainīt.
- apdomāties Pārdomājot un apsverot mainīt savu iepriekšējo lēmumu, nodomu.
- pārmīt Pārmainīt (1).
- pārmīt Pārmainīt (3). Reaģēt (uz rīcību, darbību) ar atbilstošu pretdarbību.
- pārdislocēt Pārmainīt (bruņoto spēku) dislokāciju.
- pārdomāt Pārmainīt nodomu, izlemt citādi.
- Apgriezt (visu) pasauli ar kājām gaisā Pārmainīt pilnīgi pretēji tam, kā bijis iepriekš.
- Apgriezt (visu) pasauli ar kājām gaisā Pārmainīt pilnīgi pretēji tam, kā bijis iepriekš.
- Apgriezt visu ar kājām gaisā Pārmainīt pilnīgi pretēji tam, kā bijis iepriekš.
- Apgriezt (visu) pasauli ar kājām gaisā Pārmainīt pilnīgi pretēji tam, kā bijis iepriekš.
- apgriezt Pārmainīt pretējā virzienā, arī sagrozīt.
- Pārbīdīt pulksteni Pārmainīt pulksteņa ciparnīcas rādītāju stāvokli.
- Pārbīdīt pulksteni Pārmainīt pulksteņa ciparnīcas rādītāju stāvokli.
- Pagriezt (arī pavērst) valodas (arī sarunu) uz citu pusi Pārmainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam.
- Izlīst no (savas) ādas Pārmainīt savu dabu, raksturu. Iejusties, iedzīvoties kāda cita stāvoklī.
- pārslēgties Pārmainīt savu darbību, izturēšanos, tās veidu.
- pārdislocēties Pārmainīt savu dislokāciju (par bruņotajiem spēkiem).
- pielāgoties Pārmainīt savu izturēšanos, rīcību sociālu nosacījumu, citu cilvēku, kādas situācijas u. tml. ietekmē.
- nomesties Pārmainīt savu stāvokli, parasti notupties, nosēsties, nogulties.
- nogriezt Pārmainīt un pievērst (citam tematam, jautājumam, piemēram, runu).
- pārsviesties Pārmainīt virzienu (par vēju).
- sajaukt Pārmainīt, parasti pilnīgi, iepriekšējo kārtību.
- izgrozīt Pārmainīt, parasti sev vēlamā veidā.
- izmainīt Pārmainīt, pārveidot.
- pārskaņot Pārmainīt, pielāgot citu funkciju, veikšanai (parasti organismu, tā norises).
- Apgriezt riņķī (arī apkārt), arī apgriezt riņķī (un) apkārt Pārmainīt, sagrozīt pretēji tam, kā bijis iepriekš.
- Apgriezt apkārt (arī riņķī), arī apgriezt riņķī (un) apkārt Pārmainīt, sagrozīt pretēji tam, kā bijis iepriekš.
- Apgriezt riņķī (arī apkārt), arī apgriezt riņķī (un) apkārt Pārmainīt, sagrozīt pretēji tam, kā bijis iepriekš.
- pārgrozīt Pārmainīt.
- pārmīties Pārmainīties (2).
- pārmīties Pārmainīties (3).
- mutēt Pārmainīties (par dzīvniekiem, augiem, to pazīmēm).
- izgrozīties Pārmainīties (parasti par apstākļiem).
- pavērsties Pārmainīties un pievērsties (kam citam) - piemēram, par domām, sarunām.
- pārskaņoties Pārmainīties, pielāgoties citu funkciju veikšanai (par organismu, tā norisēm).
- pārgrozīties Pārmainīties.
- pārlādēt Pārmainot, piemēram, kaseti ar filmu, sagatavot (fotoaparātu, fotografējošu ierīci u. tml.) fotografēšanai. Pārmainīt (piemēram, kaseti ar filmu) fotoaparātā, fotografējošā ierīcē u. tml.
- izrunāties Pārrunājot apmainīties domām, noskaidrot (ko). Pārrunāt (daudz vai visu).
- potēt Pārstādīt un pieaudzēt (augam) cita, radniecīga auga veģetatīvos orgānus (dzinumu, pumpuru), lai mainītu (šī auga) īpašības.
- sastingt Pārstāt pārmainīties, attīstīties, pilnveidoties.
- iztaisīt Pārvērst, izmainīt (piemēram, balsi).
- uztaisīt Pārvērst, izmainīt (piemēram, sejas vaibstus).
- Mest (arī pārmest, apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni Pārvērsties, pārmainīties.
- nogriezties Pārvietojoties mainīt kustības virzienu un novirzīties (nost no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- izgriezties Pārvietojoties mainīt virzienu un izbraukt (no kurienes, kur u. tml.)- par transportlīdzekli, braucējiem tajā.
- ieturēt Pārvietojoties, ko darot, nemainīt (virzienu, stāvokli) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- šūpoties Pārvietojoties, retāk atrodoties uz vietas, vairākkārt svērties turp un atpakaļ garenvirzienā, sānu virzienā u. tml., arī vairākkārt mazliet mainīt virzienu (apkārtējās vides ietekmē, arī kādu uzbūves elementu, piemēram, atsperu, iedarbībā).
- slīdēt Pārvietojoties, tiekot pārvietotam pa ko slidenu, mainīt, parasti nevēlami, kustības virzienu, arī stāvokli.
- komutēt Pārvietot, mainīt.
- izmainīt Pateikt savu un uzklausīt cita (domu). Apmainīt (3).
- sagriezties Pavērsties, izmainīties (parasti negaidīti, pēkšņi) - par norisi, apstākļiem.
- atmainīties Pēc apmaiņas atdot atpakaļ iemainīto un atgūt savējo.
- lēkme Pēkšņa (emocionāli izmainīta stāvokļa) rašanās vai straujš (tā) intensitātes pieaugums. Krasa, spilgta (emocionāli izmainīta stāvokļa) ārējā izpausme.
- rauties Pēkšņi mainīt kustības virzienu (parasti atbrīvojot kam vietu). Arī strauji slēpties (no kā, kur, aiz kā).
- pārlēkt Pēkšņi mainīt runas, sarunas tematu.
- apsviesties Pēkšņi pārmainīties, pārvērsties (par laika apstākļiem).
- modulēt Periodiski mainīt (kam) svārstību amplitūdu, frekvenci, fāzi lēnāk par šo svārstību periodu. Šādā veidā mainīt (svārstību amplitūdu, frekvenci, fāzi).
- pulsēt Periodiski mainīties, piemēram, apjomā, tilpumā, intensitātē.
- pielocīt Piespiest (kādu) mainīt savus uzskatus, piespiest piekāpties.
- sālīt Pievienot (kam) vārāmo sāli, lai, piemēram, mainītu (tā) īpašības, ķīmisko sastāvu.
- izmācīties Pilnīgi iegūt vēlamās īpašības vai mainīt izturēšanos.
- apgriezties Pilnīgi pārmainīties.
- sapresēt Presējot izmainīt (kā) formu, ievērojami palielināt (kā) blīvumu, arī sasaistīt, savienot (ko).
- grozāmība Priekšmeta īpašība mainīt stāvokli, virzienu.
- kvantitāte Priekšmetu, būtņu, parādību noteiksme, kas var mainīties attiecīgo priekšmetu, būtņu, parādību kvalitātes (1) ietvaros. Kategorija, kas raksturo priekšmetus, būtnes, parādības pēc to apjoma, skaita un attīstības pakāpes.
- revolucionizēt Radikāli, būtiski izmainīt (ko kādā zinātnes nozarē, tehnikā, mākslā u. tml.).
- nomainīties Refl. --> nomainīt (1). Tikt nomainītam.
- nomainīties Refl. --> nomainīt (2). Tikt nomainītam.
- pārmainīties Refl. --> pārmainīt (2). Tikt pārmainītam.
- vērsties Refl. --> vērst [2]. Tikt vērstam; pārveidoties, pārmainīties.
- ieturēt Rīkoties tā, ka nemainās (ierīces, darba rīka stāvoklis, kustības virziens). Darbojoties nemainīt (stāvokli, kustības virzienu) - par ierīci, darba rīku.
- virpuļlauks Rotējošs elektromagnētiskais vai cita rakstura lauks, kura intensitāte var mainīties telpā un laikā.
- runāties Runājot vienam ar otru, citam ar citu, apmainīties domām, noskaidrot (ko).
- stiept Runājot, dziedot palielināt (skaņas, vārda, toņa tml.) ilgumu, arī ievērojami nemainīt skaņas augstumu.
- vīties Saistīties, savienoties, arī secīgi mainīties.
- reverssajūgs Sajūgs, ar kuru var mainīt (transportlīdzekļa) gaitu pretējā virzienā.
- Aklais liktenis Saka par nejaušu, negaidītu, parasti nelabvēlīgu, apstākļu sagadīšanos, ko nevar izmainīt.
- Nelīdz ne zāles, ne plāksteris Saka, ja nespēj neko mainīt.
- Nelīdz ne zāles, ne plāksteris Saka, ja nespēj neko mainīt.
- Nelīdz ne zāles, ne plāksteris Saka, ja nespēj neko mainīt.
- sisties Sākt pēkšņi, strauji pārvietoties (kādā virzienā). Pēkšņi, strauji mainīt pārvietošanās virzienu.
- sakustēties Sākt, parasti pēkšņi, mainīt miera stāvokli (par dzīvām būtnēm, to ķermeņa daļām). Īsu bridi mainīt miera stāvokli.
- sakustēties Sākt, parasti pēkšņi, mainīt stāvokli (par priekšmetiem). Kļūt tādam, kura stāvokli sāk, parasti pēkšņi, mainīt.
- samīt Samainīt (savstarpēji, pret ko).
- samīties Samainīties (vienam ar otru, citam ar citu).
- pārrunāt Sarunājoties savstarpēji apmainīties domām. Organizētā savstarpējā domu apmaiņā iztirzāt (noteiktu jautājumu kolektīvā, sanāksmē).
- pāriet Sarunas, stāstījuma u. tml. gaitā pievērsties (kam citam, uzsvērt ko citu). Pārmainīt (piemēram, runas veidu).
- viebt Savelkot sejas muskuļus, mainīt izteiksmi (sejai, tās daļām), parasti kā negatīva, nepatīkama ietekmē; šādā veidā radīt (sejā, tās daļās kādu grimasi), parasti kā negatīva, nepatīkama ietekmē.
- apmainīties Savstarpēji apmainīt.
- sazināties Savstarpēji apmainīties ar informāciju, savstarpēji reaģēt vienam uz otra, citam uz cita darbību, stāvokli (piemēram, par cilvēkiem, dzīvniekiem, ierīcēm).
- apspriesties Savstarpēji apspriest (ko). Apmainīties domām (par ko).
- pārmainīties Savstarpēji atbildēt, reaģēt (uz rīcību, darbību) ar atbilstošu pretdarbību. Apmainīties (2).
- mainīties Savstarpēji mainīt (1).
- samainīties Savstarpēji samainīt (1). Apmainīties (1).
- ritēt Secīgi mainīties (par laiku, laikposmiem). Pakāpeniski tuvoties beigu momentam (par laikposmu).
- mīt Secīgi nomainīt (citam citu).
- mīties Secīgi nomainīt, aizstāt (citam citu). Rasties, veidoties (kā cita vietā).
- nosēsties Sēžot pārmainīt savu stāvokli (piemēram, iekārtojoties ērtāk).
- žiroskops Simetrisks, ātri rotējošs, ciets ķermenis, kura rotācijas ass nevar mainīt savu virzienu telpā.
- stiepjamība Spēja (materiālam, priekšmetam) stiepes iedarbībā mainīt gammu, spriegumu u. tml.
- saspiežamība Spēja (parasti vielai, priekšmetam) slogošanas iedarbībā mainīt savu tilpumu.
- sasviesties Strauji izmainīt savu stāvokli, parasti uz sāniem (piemēram, par transportlīdzekli).
- aiztraukt Strauji izzust, arī nomainīties (par domām).
- apsisties Strauji mainīt virzienu (par vēju). Strauji mainīties (par laiku).
- pārsviesties Strauji pagriežoties, mainīt sava ķermeņa stāvokli. Arī pārmesties (2).
- apmesties Strauji pārmainīties (par laiku).
- skriet Strauji risināties, arī mainīties (piemēram, par domām, atmiņām).
- sašķiebt Šķiebjot pārmainīt, parasti ievērojami (kā) stāvokli, piemēram, uz sāniem, uz leju.
- Līdz nepazīšanai Tā (mainīt, mainīties), ka pilnīgi zaudē iepriekšējo veidu, izskatu, tā, ka pilnīgi zaudē iepriekšējo veidu, izskatu, tā, ka vairs nav pazīstams.
- raibs Tāds, kam ir mainīta, jaukta kārtība.
- reversīvs Tāds, kam var mainīt kustību pretējā virzienā.
- mobils Tāds, kas ātri, viegli, mērķtiecīgi spēj mainīt darbības, rīcības, izturēšanās veidu.
- neaizskarams Tāds, kas ir saglabājams neskartā veidā. Tāds, ko nedrīkst izmainīt, pārveidot.
- pastāvīgs Tāds, kas netiek nomainīts ar ko citu.
- nemainīgs Tāds, kas netiek nomainīts ar ko citu. Tāds, kas nemīļas ar ko citu.
- pārvietojams Tāds, kas parasti ir iekārtots transportlīdzeklī un var mainīt darbības vietas (piemēram, par iestādi).
- nepielūdzams Tāds, ko nevar izmainīt, grozīt. Stingrs, negrozāms.
- regulējams Tāds, kura darbību, stāvokli ir iespējams mainīt atbilstoši noteiktam darba režīmam.
- saziedēt Tiekot uzglabātam, kļūt blīvākam, cietākam, mainīt krāsu (par pārtikas produktiem, parasti par rudzu maizi).
- pamainīties Tikt mazliet, daļēji pārveidotam, pārmainītam.
- grozīt Vairākkārt griezt no vienas puses uz otru. Griežot (ko) apkārt, vairāk kārt mainīt (tā) stāvokli.
- tricināt Vairākkārt ritmiski mainīt (skaņas, skaņu kopuma) augstumu, skaļumu.
- mētāties Vairākkārt strauji mainīt objektus, attieksmi pret tiem (parasti par domām).
- svaidīties Vairākkārt strauji mainīt objektus, attieksmi pret tiem (parasti par domām).
- skraidīt Vairākkārt strauji mainīt objektus, saturu (par domām).
- skraidīt Vairākkārt strauji mainīt redzes objektus (par acīm, skatienu).
- skraidelēt Vairākkārt strauji mainīt redzes objektus (par acīm, skatienu). Skraidīt (3).
- raustīties Vairākkārt strauji svārstīties, arī mainīties apjomā (par liesmu). Izplatīt vairākkārt strauji mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu). Vairākkārt strauji mainīt stiprumu (par gaismu).
- Brīva vārdkopa Vārdkopa, kurā ir iespējams mainīt komponentus un tie saglabā savu nozīmi.
- mainīt Veidot, darīt citādu. Pārveidot, pārmainīt.
- nematodes Velteņtārpu tipa klase, kurā ietilpst dzīvnieki, kam ir veltņveida, vārpstveida vai diegveida ķermenis ar atkārtoti mainītu kutikulu un kas dzīvo ūdenī, augos, dzīvniekos, cilvēkā. Šīs klases dzīvnieki.
- pārvelties Veļoties, pagriežoties mainīt sava ķermeņa stāvokli.
- sist Virzīt ko, arī virzīties tā, ka (kas) tiek strauji skarts un mainīts (tā) stāvoklis, forma, izraisīta (tā) kustība, svārstības u. tml.
- tikt Virzīties, lai mainītu atrašanās vietu, vidi, nokļūtu noteiktā vietā, vidē.
- manevrēt Virzoties bieži mainīt virzienu (piemēram, šķēršļu dēļ) - par transportlīdzekļiem.
- Sviest (arī mest, klāt, likt) trumpi galdā Zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
- hameleons Zvīņrāpuļu apakškārtas dzīvnieks, kas spēj mainīt ķermeņa krāsu atbilstoši apkārtējai videi.
mainīt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV