pārmīt2
pārmīt [pārmît] -miju, -mij, -mij, pag. -miju; trans.
1.novec. Pārmainīt1.
PiemēriNestors.. pārmija tukšo alus kausu pret pilnu.
- Nestors.. pārmija tukšo alus kausu pret pilnu.
- Pārmīt zirgus.
- ..es sacīju Mārai: «Šķiroties māte vēlējās, lai tu kādā dienā ietu viņas soli mūsu mājās.» Māra bija mierā, un mēs norunājām pārmīt gredzenus.
- ..izkāpj vilciena vadītājs, pārmij sliedes un steidzas atpakaļ uz motorvagonu.
Stabili vārdu savienojumiPārmīt gredzenus. Pārmīt sliedes.
- Pārmīt gredzenus — Apmainīties gredzeniem saderinoties, laulājoties.
- Pārmīt sliedes — Pārstatīt pārmiju.
2.Pārmainīt3. Reaģēt (uz rīcību, darbību) ar atbilstošu pretdarbību.
PiemēriZelma ar mammu pārmij pa retam, klusam vārdam.
- Zelma ar mammu pārmij pa retam, klusam vārdam.
- Alvils Dzeguze ar sievu maz runā, dažkārt aiziet diena, kad nepārmij ne vārda.
- ..mēs pārmijām dažus nenozīmīgus teikumus par laiku, par malku, kas dega krāsnī, runājām, ka puteņa dēļ autobuss šodien droši vien kavēsies.
- Zēni pārmija nelaimīgus skatienus.
Avoti: 6-1. sējums