Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pārmīt2
pārmīt [pārmît] -miju, -mij, -mij, pag. -miju; trans.
1.novec. Pārmainīt1.
PiemēriNestors.. pārmija tukšo alus kausu pret pilnu.
  • Nestors.. pārmija tukšo alus kausu pret pilnu.
  • Pārmīt zirgus.
  • ..es sacīju Mārai: «Šķiroties māte vēlējās, lai tu kādā dienā ietu viņas soli mūsu mājās.» Māra bija mierā, un mēs norunājām pārmīt gredzenus.
  • ..izkāpj vilciena vadītājs, pārmij sliedes un steidzas atpakaļ uz motorvagonu.
Stabili vārdu savienojumiPārmīt gredzenus. Pārmīt sliedes.
2.Pārmainīt3. Reaģēt (uz rīcību, darbību) ar atbilstošu pretdarbību.
PiemēriZelma ar mammu pārmij pa retam, klusam vārdam.
  • Zelma ar mammu pārmij pa retam, klusam vārdam.
  • Alvils Dzeguze ar sievu maz runā, dažkārt aiziet diena, kad nepārmij ne vārda.
  • ..mēs pārmijām dažus nenozīmīgus teikumus par laiku, par malku, kas dega krāsnī, runājām, ka puteņa dēļ autobuss šodien droši vien kavēsies.
  • Zēni pārmija nelaimīgus skatienus.
Avoti: 6-1. sējums