pārmīšus
pārmīšus apst.
Mainoties vienam ar otru, citam ar citu. Arī pārmaiņus.
PiemēriIk naktis abi ar dēlu sargāja pārmīšus māju.
- Ik naktis abi ar dēlu sargāja pārmīšus māju.
- Katru vakaru viņas pārmīšus lasīja no bibliotēkas atnesto grāmatu un pārrunāja lasīto.
- Billīte palika viena un pārmīšus dzīvoja pie saviem bērniem, arī pie mums.
Avoti: 6-1. sējums