Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pārmirkt
pārmirkt -mirkstu, -mirksti, -mirkst, pag. -mirku; intrans.
1.Pārāk izmirkt, kļūt pārāk slapjam (parasti no lietus, sniega).
Piemēri..pārmirkusī zeme tik dziļi iesūca sevī mehānismu riepas, ka darbs bija jāpārtrauc.
1.1.Pārāk izmirkt (mērcēšanas procesā).
PiemēriLini pārmirkuši.
Avoti: 6-1. sējums