nemainīgs
nemainīgs -ais; s. -a, -ā
nemainīgi apst.
1.Tāds, kas nekļūst citāds, tāds, kas nepārveidojas.
PiemēriNemainīgs likums.
- Nemainīgs likums.
- Bet cilvēks nav nemainīgs. Arī šiem ļautiņiem varēja atvērties acis, un viņi varēja ieraudzīt gaismu.
- ..šī seja palika nemainīga: vienaldzīgās rievās savilktā piere, piemiegtās acis, kas neizteiksmīgi lūkojās tālumā..
- Cienīgi rāmas stāv egles, kuru tumšais, nemainīgais zaļums atgādina, ka mežs turpina dzīvot.
- pārn. ..[komponista] liriskie muzikālie tēli nepaliek nemainīgi. Tie aug līdzi laikam un pašam komponistam.
Stabili vārdu savienojumiNemainīga temperatūra, Nemainīgs lielums.
- Nemainīga temperatūra, Nemainīgs lielums mat. — Lielums, kas saglabā vienu un to pašu vērtību.
2.Tāds, kas netiek nomainīts ar ko citu. Tāds, kas nemīļas ar ko citu.
PiemēriNemainīgi kadri.
- Nemainīgi kadri.
Avoti: 5. sējums