nelūgts
nelūgts -ais; s. -a, -ā
nelūgti apst.
1.Nol. divd. → lūgt.
2.Tāds, kas ierodas (kur) bez uzaicinājuma, ielūguma.
Piemēri«Nelūgts ciemiņš arī ir ciemiņš,» viņš atbildēja. «Es tomēr ceru, ka tu mani aicināsi iekšā.»
Stabili vārdu savienojumiNelūgta viešņa.
2.1.Tāds, kas dara (ko) bez aicinājuma, ierosinājuma. Neaicināts.
PiemēriNelūgts palīgs.
Avoti: 5. sējums