nelūgts
nelūgts -ais; s. -a, -ā
nelūgti apst.
1.Nol. divd. → lūgt.
2.Tāds, kas ierodas (kur) bez uzaicinājuma, ielūguma.
Piemēri«Nelūgts ciemiņš arī ir ciemiņš,» viņš atbildēja. «Es tomēr ceru, ka tu mani aicināsi iekšā.»
- «Nelūgts ciemiņš arī ir ciemiņš,» viņš atbildēja. «Es tomēr ceru, ka tu mani aicināsi iekšā.»
- Un nelūgtais viesis aizgāja, sveiki nepateicis un roku nepasniedzis.
- Ja kādu apglabāja, tad lūgtos un sevišķi nelūgtos pavadītājus vairāk interesēja tikai tas, cik stipri sieva vai vīrs raudāja..
Stabili vārdu savienojumiNelūgta viešņa.
- Nelūgta viešņa idioma — Nāve.
2.1.Tāds, kas dara (ko) bez aicinājuma, ierosinājuma. Neaicināts.
PiemēriNelūgts palīgs.
- Nelūgts palīgs.
- Vīrelis man soļoja līdzās.. Es.. pārskaitos. «Sveiki,» asi teicu un aizsteidzos no nelūgtā ceļa biedra gandrīz skriešus.
- pārn. Taigā, purvā un mazajā teltī nelūgts ienāca vakars.
Avoti: 5. sējums