uztaisīt
uztaisīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Gatavojot, taisot, parasti ar roku darbu, izveidot, piemēram, priekšmetu, panākt, ka (tas) iegūst vēlamo veidu, formu, kļūst derīgs lietošanai.
PiemēriUztaisīt putnu būri.
1.1.Uzcelt, uzbūvēt (celtni, būvi).
Piemēri«Nākamo vasaru uztaisīsim ērbeģi [ērbēģi], citu gadu kūtis.»
1.2.Izveidot (ligzdu) — par putniem.
Piemēri..ķauķiene sāk avenājos taisīt ligzdu. Vāc sausas smilgas, saknītes un zāļu stiebrus. Uztaisīja tik skaistu ligzdiņu kā puķu vācelīti.
1.3.Sakārtot (guļasvietu).
PiemēriAnna žigli uztaisīja guļas vietu.
1.4.sar. Pagatavot (piemēram, ēdienu ēdienreizei).
PiemēriUztaisīt pusdienas.
1.5.pārn. Pārvērst, izmainīt (piemēram, sejas vaibstus).
Piemēri..viņas [vecāko klašu skolnieces] tīšām apturēja mūs koridorā, uztaisīja šķelmīgu ģīmi un medussaldā balstiņā noprasīja: «Puisīt, kā tevi sauc?»
Stabili vārdu savienojumiUztaisīt (arī iestiprināt, ietaisīt) dūšu. Uztaisīt (arī ietaisīt) dūmu.
Avoti: 8. sējums