Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sviesties
sviesties sviežos, sviedies, sviežas, pag. sviedos; refl.
1.Ātri virzīties (piemēram, iet, skriet noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.) — par cilvēkiem. Ātri virzīties (piemēram, kam klāt, tam pleplokot, to saķerot u. tml.). Mesties (1).
PiemēriPašlaik viņa [Annele] gribēja sviesties pa durvīm laukā, kad Čiepiņa uzsauca: «Kuš!»
1.1.Par dzīvniekiem.
PiemēriOdzei bija jāķeras klāt... Visu izlēma Džimītis... īsu mirkli viņš paslējās uz līkajām pakaļkājām, paošņāja gaisu un zibenīgi sviedās pie Lienītes.
2.Ātri virzīties, lai mainītu stāvokli (piemēram, gulties, sēsties, krist, lēkt kur, uz kā u. tml.). Ātri mainīt kustības, pārvietošanās veidu. Mesties (2).
Piemēri«E, celsies ar!» viņš noteica pusbalsī un sviedās augšā..
2.1.Strauji sisties, triekties (pret ko).
PiemēriŠļakatas niķīgi sviežas pret tukšo šauro krastmalas strēmeli, it kā to pašu pazudināt gribēdamas.
3.Sviest viens otram, cits citam. Svaidīties (1).
PiemēriSviesties ar sniega pikām.
4.tikai 3. pers.; sar. Klāties [3].
Piemēri«Kā sviežas, Bruzga? Vai strādā vēl turpat pie Seveļa? Cik maksā?» es jautāju kādam vīram..
Avoti: 7-2. sējums