sviest
sviest sviežu, svied, sviež, pag. sviedu; trans.
1.Ar atvēzienu, virzīt, panākt, ka virzās pa gaisu. Mest (1).
PiemēriSviest sniega pikas.
Stabili vārdu savienojumiSviest (arī mest) naudu zemē (arī vējā).
1.1.Strauji virzīt pa gaisu, gaisā (par ierīcēm, mehānismiem).
PiemēriMuldiņu saimnieks kā sviests pazuda rijā, šie te bēga no svešiem tāpat kā Vīkuļu Lejas.
Stabili vārdu savienojumiKā (lingas, arī atsperes) sviests (biežāk mests).
2.Strauji, parasti ar vēzienu, virzīt, panākt, ka krīt (kur iekšā, kur). Mest (2).
PiemēriSviest kartupeļus kastēs.
Stabili vārdu savienojumiSviest (arī mest, klāt, likt) trumpi galdā.
2.1.Strauji, ar vēzienu likt, tīt (ap ko, kam apkārt, kur).
PiemēriAbas matu bizes melnās Skuķis pāri pleciem sviež..
2.2.Strauji virzīt, arī iesaistīt karadarbībā (parasti armiju, karaspēku, karamateriālus, transportlīdzekļus).
PiemēriUznāca lielās janvāra kaujas. Viņus [strēlniekus] atkal svieda pret ienaidnieka durkļiem.
2.3.Strauji, ar atvēzienu virzot, censties trāpīt (kur).
PiemēriPēkšņā dusmu lēkmē viņa satvēra uz galda gulošo.. grāmatu un svieda Laumai. Grāmata aizlidoja garām un nokrita uz grīdas..
2.4.intrans.
PiemēriBet tik lēti padoties viņa negribēja. Viņa sameklēja tīrumā akmeņus un svieda ar tiem zirga sitējam.
2.5.pārn. Likt nonākt (kādā vietā, telpā). Likt nonākt (kādos apstākļos).
Piemēri«Ar šautenēm taisnībai muti nevar aizbāzt.. Bet, ja par taisnību sviež cietumos, tad vediet līdzi mani vienu pašu.»
3.Savienojumā ar «laukā», «ārā», «prom», «nost»: strauji, parasti ar atvēzienu, virzīt prom (ārā, nost). Būt par cēloni tam, ka strauji virzās prom (ārā, nost). Mest (3).
Piemēri«Tūlip svied tās meijas nost un meklē rīksti rokā! Vai lopi līdz vakaram lai kūtī stāv?»
3.1.Savienojumā ar «nost»: strauji ģērbt nost.
Piemēri..kamzoļus.. viņš pirmajā laikā svieda ātrāk nost nekā citi pļāvēji.
3.2.Savienojumā ar «prom», «laukā», «ārā»: atbrīvoties (no kā nevajadzīga, nederīga), likvidēt (kā nevajadzīgu, nederīgu).
PiemēriVieglu roku mēs metam tos ārā - Vecos krāmus, kas neiederas. Arī šo lampu var projām sviest. Mēs uz gaišāku ceram.
4.Teikt, runāt (vārdus, tekstu), parasti nelaipni. Mest (6).
Piemēri..sviež meitene laiviniekam pretī vārdus kā lepnu priežu adatas.
5.Būt par cēloni tam, ka virzās, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, dzirksteles, liesmas, dūmi, arī ūdens strūkla, šļakatas); mest7.
Piemēri..visai apkārtnei pāri augstu gaisā stāvēja garais skurstenis... Cik lepni izskatīsies, kad viņš gaisā sviedīs dūmu mutuļus..
5.1.Būt tādam, kur veidojas (viļņi, burbuli u. tml.) — par ūdenstilpi, šķidrumu.
PiemēriJūra rēca kā lauva, svieda gaisā baltas putu krēpes un šaudīja zilas viļņu mēles pāri kuģu malām.
5.2.Būt par cēloni tam, ka izplatās gaisma (noteiktā virzienā) — par gaismas avotu. Būt par cēloni tam, ka rodas apgaismota vieta, atstarojums.
Piemēri..paskaties - caur balto nakti sviež Vēl arī mēness savu gaismu blāvo..
5.3.Savienojumā «sviest ēnu»: radīt ēnu, būt par cēloni tam, ka rodas ēna.
PiemēriAbpus vilciena pletās zaļoksnēju bērzu birzs. Koki svieda pret vagoniem garas, salocītas ēnas.
5.4.Būt tādam, no kura izplatās, parasti spēcīga, smarža.
PiemēriVecākais dēls paskatās visapkārt. Sarkanais āboliņš sabozies, pienene raud, un mēļā tīruma piparmētra sviež pretī rūgtu smaržu.
6.Ar strauju kustību virzīt (piemēram, roku, kāju). Arī mest8.
PiemēriGrundulis iestenējās, metās atkal gultā apkārt un svieda roku tā, ka notrieca no krēsla glāzi..
7.Celt, iekārtot (tiltu, laipu u. tml.). Mest (11).
PiemēriEs naktī sapni redzēju: Es biju tilts zem tūkstoš kājām, Pār melnu aizu pāri sviests, Man pāri ļaužu drūzma gāja.
8.Ar centrbēdzes spēku atdalīt ko (no kā).
PiemēriMedu sviežot, tajā nokļūst dažādi piemaisījumi, kas.. kalpo par kristalizācijas centriem, tādēļ izsviestais medus kristalizējas ātrāk nekā šūnu medus.
Stabili vārdu savienojumiSviest (arī mest, laist) pār bortu. Sviest (arī mest) pār kanceli.
Avoti: 7-2. sējums