Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
maisīt
maisīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Ar (parasti riņķveida) kustību mainīt (kā, piemēram, vielas, masas) stāvokli.
PiemēriKafiju viņš maisīja ar tādu sparu, ka tā laistījās pāri tasītes malai.
  • Kafiju viņš maisīja ar tādu sparu, ka tā laistījās pāri tasītes malai.
  • Vanags.. nikni maisīja tēju glāzē, lai gan tie seši cukura graudi bij sen izkusuši.
  • ..kartupeļu masu, ar koka karoti maisot, saputo čauganu.
2.Ar īpašiem paņēmieniem apvienojot, savienojot (ko), gatavot (kā) kopumu.
Piemēri..ja neproti maisīt krāsas, neglezno.
  • ..ja neproti maisīt krāsas, neglezno.
3.apv. Jaukt un irdināt (augsni).
PiemēriArāji aiz kalniņa maisīja vasarāja zemi.
  • Arāji aiz kalniņa maisīja vasarāja zemi.
  • ..miežu zeme maisāma, bet lemešu nav.
4.intrans.; nevēl. Traucēt.
Avoti: 5. sējums