apmesties
apmesties -metos, -meties, -metas, pag. -metos; refl.
1.Ierasties un iekārtoties (uz dzīvi). Ierasties (uz kādu laiku).
PiemēriApmesties pilsētā.
1.1.Nolaisties uz kādu laiku (par putniem).
PiemēriVārnu bars apmetās naktsguļā purva alkšņos.
2.sar. Ātri apiet, apskriet (ap ko, kam apkārt).
PiemēriDomskis [jauneklis] uzšāvās kā raķete,.. apmetās galdam apkārt un.. līdz zemei paklanījās Annelei..
2.1.Strauji apgriezties uz pretējo pusi.
PiemēriApmesties uz papēža.
2.2.Strauji apgriezties (guļot).
PiemēriNaktī viņa pamodās. Likās, it kā nelabs sapnis būtu mocījis... Viņa apmetās gultā uz otriem sāniem.
3.parasti 3. pers.; sar. Strauji pārmainīties (par laiku).
PiemēriLaiks apmetās pavisam mīksts. Aizsalušie koki iešalcās valgi kā pavasarī.
4.trans. Apmest sev (ko).
PiemēriApmest villaini.
Avoti: 1. sējums