Paplašinātā meklēšana
Meklējam apmesties.
Atrasts vārdos (1):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (17):
- ielaist Atļaut apmesties (uz dzīvi), uzturēties (kur).
- salaist Atļaut, arī panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, novietojas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Atļaut (vairākiem, daudziem cilvēkiem) apmesties (uz, dzīvi), uzturēties (kur).
- iekārtot Gādāt un panākt, ka (kādu) pieņem (piemēram, darba, skola), ka (kāds) var apmesties (kur).
- ievietoties Iekārtoties, apmesties (kādā vietā, telpā, parasti uz laiku).
- ieperināties Iekārtoties, apmesties uz dzīvi.
- novietoties Ieņemt noteiktu atrašanās vietu. Arī apmesties.
- novietot Ierādīt apmešanās vietu, arī likt (kur) atrasties, apmesties (piemēram, lai uzturētos, strādātu).
- pārvietot Likt (cilvēkam) mainīt (atrašanās, uzturēšanās vietu), likt apmesties (citā vietā).
- ievietot Likt apmesties (arestētajiem kādā noteiktā telpā).
- nometināt Likt apmesties, novietot (kur), lai (tur) dzīvotu, strādātu. Likt apmesties (kur) uz laiku.
- uzņemt Ļaut (kādam) atrasties, apmesties (celtnē, telpā u. tml.). Būt tādam, kurā var atrasties, apmesties (parasti daudzi) - par celtni, telpu u. tml. Ļaut atrasties un ārstēties (slimnīcā, sanatorijā u. tml.).
- pieņemt Ļaut apmesties (kādam) savā mājā, dzīvoklī u. tml.
- samesties Novietoties, apmesties (kādā kopumā) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
- parasts Tāds, kur (kāds) bieži vai vienmēr mēdz apmesties, arī tāds, pa kuru (kāds) bieži vai vienmēr mēdz doties (par vietu, teritoriju).
- piedāvāt Uzaicināt, dot iespēju (apmesties kur, pie kā).
- geto Viduslaiku pilsētās - īpaši ebreju kvartāli, ārpus kuriem ebrejiem nebija tiesību apmesties.
- nometne Vieta ar mītnēm (mājām, barakām, teltīm u. tml.), kur uz laiku apmesties daudziem cilvēkiem, lielām cilvēku grupām.
apmesties citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV