apmetne
apmetne -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.etn. Cilvēku pastāvīgas apmešanās vieta.
PiemēriNocietināta apmetne.
- Nocietināta apmetne.
- Nenocietināta apmetne.
- Pilsētas tipa apmetne.
- Mezolīta un neolīta apmetnes parasti atradušās ūdens tuvumā..
2.Pagaidu apmešanās, arī atpūtas vieta.
PiemēriMēs [ekskursanti] apstājāmies Sinajā. Mūsu apmetne bija dzelzceļnieku arodbiedrības atpūtas nams..
- Mēs [ekskursanti] apstājāmies Sinajā. Mūsu apmetne bija dzelzceļnieku arodbiedrības atpūtas nams..
- Vakars nāk virsū ar joni, un mēs [ceļotāji] sākam apskatīties pēc vietas, kur ierīkot apmetni.. Beidzot atrodam kādu klusāku stūrīti kārklu aizvējā.
Avoti: 1. sējums