apmetne
apmetne -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.etn. Cilvēku pastāvīgas apmešanās vieta.
PiemēriNocietināta apmetne.
2.Pagaidu apmešanās, arī atpūtas vieta.
PiemēriMēs [ekskursanti] apstājāmies Sinajā. Mūsu apmetne bija dzelzceļnieku arodbiedrības atpūtas nams..
Avoti: 1. sējums