Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
apmētāt
apmētāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Vairākkārt mest (kam) virsū.
PiemēriVai viņš nebij Roberts Neļķe, ko automobilī veda un puķēm apmētāja, kuram sacīja tik daudz skaistu glaimu?
1.1.pārn. Sacīt vairākkārt (ko apvainojošu, nepatīkamu, asu, nievīgu).
PiemēriApmētāt kādu lamu vārdiem.
Stabili vārdu savienojumiApmētāt (ar) dubļiem.
2.sar. Apmetināt [1].
Piemēri«Piedurkņu gali no ilgas valkāšanas apspūruši, bet tos pirms Rīgas braukšanas esat tik prasmīgi apmētājusi, ka pavisam grūti pamanīt.»
Avoti: 1. sējums