neaizskarams
neaizskarams -ais; s. -a, -ā
1.Nol. divd. → aizskart.
2.Tāds, kas ir aizsargāts, nodrošināts pret nevēlamu, kaitīgu iedarbību.
PiemēriSenajā Indijā upju bebrs bija svēts, neaizskarams dzīvnieks.
2.1.Tāds, kas ir saglabājams neskartā veidā. Tāds, ko nedrīkst izmainīt, pārveidot.
PiemēriNeaizskaramie pārtikas krājumi.
3.jur. Tāds, kam ir tiesisks nodrošinājums pret represīvu, kaitīgu iedarbību.
PiemēriNeaizskarama persona.
Avoti: 5. sējums