tricināt
tricināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kur) rodas, parasti spēcīgas, svārstības.
PiemēriGaisā izšaujas liesmu šalts, grāviens tricina debesis un zemi..
1.1.Vairākkārt ritmiski mainīt (skaņas, skaņu kopuma) augstumu, skaļumu.
PiemēriVingrinājumi [dziedāšanā] sarežģījās un paātrinājās, līdz tie pārgāja skanīgos trilleros. Kautrība pamazām gaisa. Augstu augstu Gundega locīja un tricināja balsi..
Avoti: 7-2. sējums