tricināt
tricināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kur) rodas, parasti spēcīgas, svārstības.
PiemēriGaisā izšaujas liesmu šalts, grāviens tricina debesis un zemi..
- Gaisā izšaujas liesmu šalts, grāviens tricina debesis un zemi..
- Nu smējās brāļi, ar smiekliem jumta sijas tricinādami, ar spīdīgiem zābakiem klonu rībinādami..
- Aļiks.. sāka smieties.., plato krūšu kurvi tricinādams..
- Vējš sāk viegli tricināt zarus, un piesaulē birzis put kā lazdas pavasarī.
- pārn. ..cik skaļi mēs mīlam tricināt gaisu ar laba gribēšanu, bet, tiklīdz vajadzīga konkrēta rīcība, - klusējam.
- pārn. Aelita (ieskatās Gastonā): Bet vai tev ir dvēsele? Dvēsele - ko tricināt... un cildenu darīt?
1.1.Vairākkārt ritmiski mainīt (skaņas, skaņu kopuma) augstumu, skaļumu.
PiemēriVingrinājumi [dziedāšanā] sarežģījās un paātrinājās, līdz tie pārgāja skanīgos trilleros. Kautrība pamazām gaisa. Augstu augstu Gundega locīja un tricināja balsi..
- Vingrinājumi [dziedāšanā] sarežģījās un paātrinājās, līdz tie pārgāja skanīgos trilleros. Kautrība pamazām gaisa. Augstu augstu Gundega locīja un tricināja balsi..
- ..lakstīgalas, lidodamas no krūma uz krūmu, priecīgi tricināja savas sudraba balstiņas.
Avoti: 7-2. sējums