Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
gaist
gaist gaistu, gaisti, gaist, pag. gaisu; intrans.
1.parasti 3. pers. Izkliedēties, izzust apkārtējā vidē (par dūmiem, putekļiem, miglu u. tml.).
PiemēriMelni dūmu kamoli, veldamies no augstiem dūmeņiem, risinās un gaistot izsēj sīkas kvēpu pārsliņas Daugavas ūdeņos.
  • Melni dūmu kamoli, veldamies no augstiem dūmeņiem, risinās un gaistot izsēj sīkas kvēpu pārsliņas Daugavas ūdeņos.
  • Pamazām gaist migla pār pļavām, un saules siltums pilda apkārtni.
  • pārn. Es dzeru un dzeru šo tumsu.. Un negribas ticēt, ka rītu Tu vari kā smarža gaist...
  • pārn. Aprīlī sniegi kad gaisīs Un upes bangaini palos, Saule ik zarā mums raisīs Nemieru pumpuru galos.
Stabili vārdu savienojumi
2.parasti 3. pers. Kļūt pamazām neredzamam, nesaskatāmam (attālinoties, apņemot miglai, tumsai u. tml.).
PiemēriNespēju mierīga būt, dzērves kad zilgmājā gaist..
  • Nespēju mierīga būt, dzērves kad zilgmājā gaist..
  • Komandas īsas... Krēslā gaist Pelēkie strēlnieku stāvi.
  • Ārā snieg. Krīt lielas un smagas pārslas.. Sniega ņirboņā gaist tumšās egles.
3.parasti 3. pers.; ķīm. Pārvērsties tvaikos un ieplūst apkārtējā vidē (par vielu).
PiemēriĒteris viegli gaist.
  • Ēteris viegli gaist.
  • Gaistošas vielas.
  • ..ir divas fitoncīdu grupas: gaistošā frakcija, tas ir, vielas, kuras augs izdala atmosfērā..; negaistošā frakcija - vielas, kas atrodas šūnsulā..
4.Zust, beigties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
PiemēriNemiers gaist.
  • Nemiers gaist.
  • Dusmas gaist.
  • Nogurums gaist.
  • Mīlestība ir gaisusi.
  • Bēdas gaist.
  • Atmiņas gaist.
  • Nodomi gaist.
  • Ilūzijas gaist.
  • Ik saules rietā manu ilgu, mana nemiera ugunīs gaist visas sēras, žūst visas asaras..
  • Kā viļņi krastmalā pret klinšu pleciem sadrūp, Tā mani sapņi gaist, - bet pašam nav, kur bēgt.
  • Tik labi un viegli bija viņas tuvumā, ka viss bijušais gaisa kā nebijis.
4.1.Zust (par psihiska stāvokļa izpausmi, piemēram, sejā, acīs).
PiemēriSejā gaist smaids.
  • Sejā gaist smaids.
  • Viņš allaž nāca viens, bet šodien atnāk abi Ar jauku sievieti... Un drūmums acīs gaist: tur maija zibens kuras.
4.2.pareti Pārstāt eksistēt (par cilvēku).
PiemēriDrīz cilvēks gaist, un pēdas nepaliek.
  • Drīz cilvēks gaist, un pēdas nepaliek.
  • Indulis: No mājām padzīta gaist mana cilts, Kā pūkas pienenēm put rudens laukā.
  • pārn. Dvēsle grib tev liegi tvīkt Raisītajā kvēlē: Izdvašot un gaist, un nīkt - To sev vēlē.
4.3.Zust, beigties (piemēram, par skaistumu, laimi).
PiemēriDaiļums gaist.
  • Daiļums gaist.
  • Viņi zināja, ka šis skaistums pieder nakts pustumsai un gaisīs reizē ar zvaigznēm rītausmas pirmajos staros.
  • Nevairāms žēlums māc sirdi: kā kas liels un dārgs, neizsakāmi dārgs taisītos gaist un nevar nekas to vairs glābt.
5.parasti 3. pers.; pareti Pārstāt kvēlot, spīdēt (par gaismu).
PiemēriVar nodzēst liesmu - un kvēle gaist, Tik kvēlojot vien tā karsti kaist..
  • Var nodzēst liesmu - un kvēle gaist, Tik kvēlojot vien tā karsti kaist..
5.1.Zust gaismas ietekmē (piemēram, par tumsu).
PiemēriĒnas gaist.
  • Ēnas gaist.
  • Gaist krēsla, viegli pieskaras pie rūtīm Šī gada pirmā ausma tā kā glāsts.
6.parasti 3. pers. Pamazām apklust, kļūt nedzirdamam (par skaņām).
PiemēriDziesma gaist tālumā.
  • Dziesma gaist tālumā.
  • Gaistoša melodija.
  • Klau, tālas skaņas ieskanas un gaist... Kas tie par ļaudīm joņo mežu pusē?
  • Vēl, sevī notrīsot, Nodun skaņas. Gaist saucēja balss Bez miņas..
  • pārn. ..Pie manas debess zvaigznes nodzisa, Un manas dvēsles kliedziens nospiests gaisa.
7.parasti 3. pers. Paiet, beigties (par laika posmu).
PiemēriDienas ātri gaist.
  • Dienas ātri gaist.
  • Pagātne gaist.
  • Ai gadi, kādēļ jūs gaistat, Kādēļ tik ātri jums skriet?
  • Tālu gaisusi ziema, Saullēktā strazdi dzied.
  • Lūk, debess zilgmi kanāls šūpo ūdeņos, Kur ilgu reidos tūkstoš kuģu laists Mums marta dūmakā un zelta rudeņos... Vai tādi mirkļi aizmirstībā gaist?
Avoti: 3. sējums