gaist
gaist gaistu, gaisti, gaist, pag. gaisu; intrans.
1.parasti 3. pers. Izkliedēties, izzust apkārtējā vidē (par dūmiem, putekļiem, miglu u. tml.).
PiemēriMelni dūmu kamoli, veldamies no augstiem dūmeņiem, risinās un gaistot izsēj sīkas kvēpu pārsliņas Daugavas ūdeņos.
- Melni dūmu kamoli, veldamies no augstiem dūmeņiem, risinās un gaistot izsēj sīkas kvēpu pārsliņas Daugavas ūdeņos.
- Pamazām gaist migla pār pļavām, un saules siltums pilda apkārtni.
- pārn. Es dzeru un dzeru šo tumsu.. Un negribas ticēt, ka rītu Tu vari kā smarža gaist...
- pārn. Aprīlī sniegi kad gaisīs Un upes bangaini palos, Saule ik zarā mums raisīs Nemieru pumpuru galos.
Stabili vārdu savienojumi
- Gaist (arī izgaist, pagaist, izkūp) kā dūmi (arī kā migla) idioma — Saka par to, kas nepastāv ilgi, kas ātri (iz)zūd. ...
2.parasti 3. pers. Kļūt pamazām neredzamam, nesaskatāmam (attālinoties, apņemot miglai, tumsai u. tml.).
PiemēriNespēju mierīga būt, dzērves kad zilgmājā gaist..
- Nespēju mierīga būt, dzērves kad zilgmājā gaist..
- Komandas īsas... Krēslā gaist Pelēkie strēlnieku stāvi.
- Ārā snieg. Krīt lielas un smagas pārslas.. Sniega ņirboņā gaist tumšās egles.
3.parasti 3. pers.; ķīm. Pārvērsties tvaikos un ieplūst apkārtējā vidē (par vielu).
PiemēriĒteris viegli gaist.
- Ēteris viegli gaist.
- Gaistošas vielas.
- ..ir divas fitoncīdu grupas: gaistošā frakcija, tas ir, vielas, kuras augs izdala atmosfērā..; negaistošā frakcija - vielas, kas atrodas šūnsulā..
4.Zust, beigties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
PiemēriNemiers gaist.
- Nemiers gaist.
- Dusmas gaist.
- Nogurums gaist.
- Mīlestība ir gaisusi.
- Bēdas gaist.
- Atmiņas gaist.
- Nodomi gaist.
- Ilūzijas gaist.
- Ik saules rietā manu ilgu, mana nemiera ugunīs gaist visas sēras, žūst visas asaras..
- Kā viļņi krastmalā pret klinšu pleciem sadrūp, Tā mani sapņi gaist, - bet pašam nav, kur bēgt.
- Tik labi un viegli bija viņas tuvumā, ka viss bijušais gaisa kā nebijis.
4.1.Zust (par psihiska stāvokļa izpausmi, piemēram, sejā, acīs).
PiemēriSejā gaist smaids.
- Sejā gaist smaids.
- Viņš allaž nāca viens, bet šodien atnāk abi Ar jauku sievieti... Un drūmums acīs gaist: tur maija zibens kuras.
4.2.pareti Pārstāt eksistēt (par cilvēku).
PiemēriDrīz cilvēks gaist, un pēdas nepaliek.
- Drīz cilvēks gaist, un pēdas nepaliek.
- Indulis: No mājām padzīta gaist mana cilts, Kā pūkas pienenēm put rudens laukā.
- pārn. Dvēsle grib tev liegi tvīkt Raisītajā kvēlē: Izdvašot un gaist, un nīkt - To sev vēlē.
4.3.Zust, beigties (piemēram, par skaistumu, laimi).
PiemēriDaiļums gaist.
- Daiļums gaist.
- Viņi zināja, ka šis skaistums pieder nakts pustumsai un gaisīs reizē ar zvaigznēm rītausmas pirmajos staros.
- Nevairāms žēlums māc sirdi: kā kas liels un dārgs, neizsakāmi dārgs taisītos gaist un nevar nekas to vairs glābt.
5.parasti 3. pers.; pareti Pārstāt kvēlot, spīdēt (par gaismu).
PiemēriVar nodzēst liesmu - un kvēle gaist, Tik kvēlojot vien tā karsti kaist..
- Var nodzēst liesmu - un kvēle gaist, Tik kvēlojot vien tā karsti kaist..
5.1.Zust gaismas ietekmē (piemēram, par tumsu).
PiemēriĒnas gaist.
- Ēnas gaist.
- Gaist krēsla, viegli pieskaras pie rūtīm Šī gada pirmā ausma tā kā glāsts.
6.parasti 3. pers. Pamazām apklust, kļūt nedzirdamam (par skaņām).
PiemēriDziesma gaist tālumā.
- Dziesma gaist tālumā.
- Gaistoša melodija.
- Klau, tālas skaņas ieskanas un gaist... Kas tie par ļaudīm joņo mežu pusē?
- Vēl, sevī notrīsot, Nodun skaņas. Gaist saucēja balss Bez miņas..
- pārn. ..Pie manas debess zvaigznes nodzisa, Un manas dvēsles kliedziens nospiests gaisa.
7.parasti 3. pers. Paiet, beigties (par laika posmu).
PiemēriDienas ātri gaist.
- Dienas ātri gaist.
- Pagātne gaist.
- Ai gadi, kādēļ jūs gaistat, Kādēļ tik ātri jums skriet?
- Tālu gaisusi ziema, Saullēktā strazdi dzied.
- Lūk, debess zilgmi kanāls šūpo ūdeņos, Kur ilgu reidos tūkstoš kuģu laists Mums marta dūmakā un zelta rudeņos... Vai tādi mirkļi aizmirstībā gaist?
Avoti: 3. sējums